Lai dzied manas domas kā putni
Tur augstumos – viegli un brīvi.
Es apskauju savu dzīvi,
Sen aizmetu projām nīgro.

Ar vieglajiem iztēles spārniem
Es noglāstu atmiņas savas.
Tik daudz man to noglabāts lādē –
Kā pasaku grāmatu lasu.

Zied visu krāsu varavīksnē
Mans izdzīvotais un piedzīvotais.
Bet brīžus tos, kuros kļūdījos
Kā punktus un komatus salieku.

Es nevelku tukšu nožēlu
Pie kājām kā akmeni piesietu.
To aizmetu tālu krustcelēs
No sirds savas laukā un prom...

Baiba Cīrule