Apskauj cieši savu sirdi,
Baltos spārnus pieliec klāt,
Tad kā eņģelis tu spēsi
Dzīvē dzīvot patiesāk!
Celies augstu pāri raizēm,
Pāri tam, kas ļoti sāp-
Atstāj pagātnē it visu,
Laimes kalnā mācies kāpt!
Domas lido tur, kur vēlies,
Ja vien sapņi ciemos nāk.
Tici tam, ka augšup kāpjot
Dzīvot būs daudz vienkāršāk!
/Autors nezināms/
Atslegas vārdi: dzeja18355
lietus l. 21. mar 2013. 22:39..jaa taa ir....ticiiba un laba doma!
Anita A. 21. mar 2013. 16:03Ne vieniem eņģeļiem vien pieder dzīve!
Ari tie dzīvo un sapņo,un lido, kuriem spārniņu...nav...
Leonora t. 21. mar 2013. 13:13Katrs rada savu lauku,katrs izstaro savu gaismu,un,jo spēcīgāks ir avots,jo spilgtāks ir arī atstarojums.
Dzēsts profils
21. mar 2013. 13:12Akas teica---ka kāpjot augšā ir viegli-----viegli sēdēt un nekur nekāpt...!!! bet dzejolis mudina....!!!!
Ieva B. 21. mar 2013. 12:45
jolanta c. 21. mar 2013. 12:26jauki.