Apskauj cieši savu sirdi,
Baltos spārnus pieliec klāt,
Tad kā eņģelis tu spēsi
Dzīvē dzīvot patiesāk!
Celies augstu pāri raizēm,
Pāri tam, kas ļoti sāp-
Atstāj pagātnē it visu,
Laimes kalnā mācies kāpt!
Domas lido tur, kur vēlies,
Ja vien sapņi ciemos nāk.
Tici tam, ka augšup kāpjot
Dzīvot būs daudz vienkāršāk!
/Autors nezināms/
Atslegas vārdi: dzeja18356
..jaa taa ir....ticiiba un laba doma!
Katrs rada savu lauku,katrs izstaro savu gaismu,un,jo spēcīgāks ir avots,jo spilgtāks ir arī atstarojums.
Akas teica---ka kāpjot augšā ir viegli-----viegli sēdēt un nekur nekāpt...!!! bet dzejolis mudina....!!!!
jauki.