(apcerējums par tikumību no senatnes līdz šodienai).  

Cik dažādi ļaudis prot tikumus tulkot,
cik dažāds ir uzskats,kas sievietes gods,
mēs protam gan lamāt,gan rāties,gan pulgot,
tas mūsdienu civilizācijas sods.  

Ja pašķiram vēstures lappuses sirmās,
vienalga,no dzīves vai Bībeles tās,
kad pasaulē uzradās sievietes pirmās,
uz krūšturiem viņām vēl nenesās prāts.  

Pēc kodiena ābolā grēcīgi saldā
tiek piesegts vien nieciņš,kas dzimumus šķir,
nevienam vēl tolaik pat nenāca prātā,
ka sievietes augums tiks apsmiets un pirkts.  

Vien gurnautu sējušas,gaitā jo staltā,
iet sievietes ļaudīs,kur āfrikas cilts,
tās nezin,ka citur jau apģērbus valkā,
ka staigāt bez veļas ir netikums slikts.  

Tur vīrieši nemulst,ka nesegtas krūtis,
ik dienu,ik stundu gar acīm tiem zib,
neviens tur erotiku nav jutis
vien tādēļ,ka sievietei viss gandrīz pliks.  

Bet modernā pasaule brīnumus rada,
tā izdomā tērpu,kam krūtis vajg segt,
nu sievietei jāsarkst no skatiena katra,
ja nejauši pavīd kāds nieks neapsegts.  

Bet man tomēr šķietas,kad krūšturis radās,
ne tamdēļ to vilka,ka krūtis kas slikts,
tas domāts bij brīžiem,kad sieviete strādā,
lai pārmēru smagums uz leju nav vilkts.  

Lūk no tā vien erotika mums rodas,
ka dabiskais skaistums tiek tulkots kā slikts,
ka sievietei neizbēgt vairs soda,
ja publiski atklāts tiek pumpuriņš pliks.  
(wnk andrejs)