es kļūšu vēsāks
negribu būt uguns
lai nepārogļojas mums baudījums
es kāpšu miglā
savas liesmas dzesēt
lai spētu maigu siltumu vēl sēt
tu nāksi pretim
smaidoša bez viltus
lai tvertu glāstus reibinoši siltus
mēs nesadegsim
paliksim vēl dzīvi
ja pāri raizēm slīgsim rotaļīgi
(wnk andrejs)
Atslegas vārdi: Dzeja18356, attiecības38715
Ir tikai divas stihijas,kam klausa miila-
par PAISUMU unBèGUMU to sauc.....
Kad uguns netiek galà-
Tad jùra viegli kauc.....
Vineta..
Vairs negribu būt bīstams,
tā ātri kļūt var nīstams,
tādēļ ar dzejot beigšu,
uz darbu rikšiem steigšu.
..baidies noticeet,ka IR LABI,JA IR PAARAAK LABI !!!?????
Izskatas ka tev patik speleties.Diezgan bisstams dzejolitis.
Ja speciāli jāatvēsinās, vai gribas tā darīt- tad tā ir spēle, ar kādu labumu sev . Labāk būt patiesam- vienalga- aukstam, karstam, ari- vienaldzīgam. Nevis tēlot.
Negribīga uguns tikai čūkst , kad malka no miglas slapja ! Izdzīvot var , bet nesilda.
un miglā vari zust---uz nasatikšanos- nepatīk, kad grābstās atdzisušiem pirkstiem...-miroņi.
vai nu karsts, vai auksts---divi gali, kuriem ir vērtība. Vai nu Esi, vai Ne-esi.
...ja Tu Vēsāks---es vispār- Atsalšu.
VIENS PIELēCIENS NO MIROņIEM
Un siltus vārdus saka tiem,kam aizmirsūsies miera stāja,
Un prātā tikai nabagmāja.
Es arī sagribēšu celties,
Bet kalns ir augsts un ilgi nāksies velties.....!!!!!