Pēterīša mamma saņem zīmīti no dēla skolotājas: " Pēcis ir ļoti labs skolnieks, tikai pārāk daudz domā par meitenēm? "
Mamma raksta atbildi: " Ja atradīsiet risinājumu, dodiet ziņu, ko viņa tēvam ir tāda pati problēma! " ..... , bet vai tā ir problēma?
Atslegas vārdi: mīlestība34035, Dzīve38617, attiecības38715
ta nu atraduši par ko cepties.....
я вас оценила пишите еще
randiņš ar mironi---
Vai ta tas kas slikts?
Skolotāja prasa Annai:
- Par ko tu gribi kļūt?
- Par mammu.
- Un, Jānīt, par ko tu?
- Es Anniņai palīdzēšu kļūt par māmiņu.
Tas ir labs rādītājs!!!
Mironis ir dzīvs!!!!
auna čības kājās...- glāb mūs, jērs
ja es saksu runat............te daudzi nomirs..........
Ta,nu es neteiktu.Patik,tas nav greks.,un domat nevienam nav aizliekts.
:Par abpusējām jūtām nevaru neko piebilst, bet apmēram pirms gada uzzināju, ka manī ir iemīlējies, mans kursa biedrs. Piebildīšu to, ka zinu viņu jau no bērnības, nekad agrāk nekādas jūtas vai uzmanības apliecinājumus nesaņēmu no viņa puses . viņam attiecības ar citu meiteni, nezinu, kas notika, bet tagad viss no viņa birst kā pupas. Ziedi, aplidošana, mīlas pilni skatieni...
Ir jau patīkami, kad zini, ka esi iekārojama, bet sāk tas nomākt.
nekad neesmu devusi viņam, pat nemazāko, iemeslu cerēt uz kko.
Citādi jau nevar būt! Tak Ieva no Ādama ribas taisīta....nevis no pērtiķa....un lai nedomātu par savējo?
Jā, man tā bija. Bērnībā bijām draugi, pazinām viens otru gadus 12. Bet nu tā, vnk "čau" "čau" līmenī, nebija tā, ka es viņu turēju friend-zone vai kaut kā tā.
Bijām tīri labi paziņas, viņš reizēm man stāstīja par savām sieviešu problēmām, es viņam sūdzējos par savu draugu. Nu tā. Bet tad piepeši kaut kas notika un viss - abi samīlējāmies, un traki samīlējāmies. Dienu, nakti domāju, kā viņu sev dabūt :D Pats trakākais, ka sākumā visvairāk vienkārši gribējās dabūt gultā (pardon!), nezinu, kas tas bija tāds uznācis. Jumtu norāva! Ar draugu tobrīd biju izšķīrusies, šim te ar to meiteni nekas nesanāca, viens kopīgs tusiņš, danči, šampanietis, un.. viss. Tā mēs tagad esam kopā. Bijām pašķīrušies (jauni un stulbi), bet nu jau gandrīz gadu turamies un attiecības ir lieliskas - iepriekš mums labi sapasēja kā vienkārši draugiem (bet ne tuviem, vienkārši reizēm sanāca papļāpāt) - humora izjūta, uzticēšanās sajūta bija. Nu tā.
Tāpēc man liekas, ka šādi ir pat labāk. Tas viss kaut kā nāca, nāca, es pat nesapratu, kurā brīdī es esmu samīlējusies kā tāda sīkā :D
Bet jā, gribu uzsvērt, ka šādās attiecībās tu jau zini cilvēku un esi redzējis ne tikai labās lietas, bet arī reālo situāciju, kas ļoti palīdz attiecībās..
He he a man bija taisnība Smaidoša meitene Vakar noskaidrojām, ka abi saķērāmies jau tajā pašā dienā, kad iepazināmies. Bet nu jā, abi bijām aizņemti. Un tas bija pirms 2 gadiem. Un tikai tagad... nu jā...
Kiniesiem laikam nav viendzimuma milas - vini razo visu. Ja mums kaut viens butu palicis, tad plisa lacitim pasakas piesietu klat. Un butu osa koka galdi un partikusas saminieces
kad esam darba tad domas tikai par meitenem bet pie meitenem runajam par darbu
Domāt nav aizliegts - ja būtu runājis, par meitenēm, tad varētu ziņot vecākiem...
tikai ne šovakar ....
Tā nu galīgi nav problēma,mans mazdēls jau arī no 7.gadu vecuma cilāja meitenēm brunčus.Tagad ir tapis tāds izvēlīgāks,monogāms.