Paldies, Dievam, mums ir tiesības katram domāt pa savam, mums ir tiesības katram palikt pie sava viedokļa un cienīt otra viedokli. Paldies Dievam, mums ir brīva griba kā rīkoties, ko domāt, secināt, kā justies… Un tad izvērtē - kad Tavs ieguvums ir vērtīgāks – kad cepies, vai uz situāciju skaties mierīgi un ar prieku? Kad strīdies un iekarsti, vai paej solīti atpakaļ un saglabā cieņu sevī. Kad nēsā aizvainojumu sevī, vai piedod un atbrīvo? Un piedošanā vai nepiedošanā, kurš tad ir tas ieguvējs? Labāk nepiedot, jo viņš nav pelnījis, vai labāk piedot, jo es esmu to pelnījis (būt mierā, priekā un harmonijā)? Piedošana jau vispār ir tikai savs personīgais jautājums. Piedodot tikai Tu pats esi ieguvējs.
Atslegas vārdi: dzīve38617
...tikai ne to
Zel,ja piedodu,bet neaizmirstu.Un nevelos neko mainit,ka ir ta lai,paliek.
Atstasi...
Taisnība jau ir, bet ir ļoti grūti pāridarītājam piedod ar sirdi- ar prātu es saprotu, ka vajag to darīt -pašas labā, bet sirdī vienalga iezogas prieks, ka pāridarītajam neiet vai citas nepatikšanas.....domas/aizvainojums kā aitu bars iezogas manās domu pļavās.....es vēroju savas domas- stulbās aitas tās pazūd , bet visnepiemerotākajos brīžos ierodas atkal!
sāp kakliņš, nevar Krā pateikt kā zoss- gā-gā
Ko Mazie Briesmoni?
Tavs Briesmonis...
Piedošana un piekāpšanās, manuprāt, nav vien un tas pats