Jābeidz žēloties par savu neizdevušos pagātni vai savām neveiksmēm un jāatver acis,lai saskatītu izdevības,kas jūs gaida.Jums bez šaubām,ir savi trūkumi,un,lai kas jūs būtu,jūs reizēm gaidīs vilšanās,bet jums tiek dotas arī izdevības,un jums jāattīsta savi radošie spēki,lai tās izmantotu.Jūs savā ziņā kļūstat par Kolumbu.Jūs pētāt un izgudrojat,un radāt un pielāgojat.

Kas jums dod šādas tiesības?Jūs tās pats sev piešķirat,jo cienāt sevi...

Es vēlējos atbalstīt cilvēkus kuriem pienākuši grūti laiki.Es jutu viņiem līdzi.Bet pamazām sapratu,ka man līdzcietība ir nevietā un ka,solidarizējoties ar neveiksminiekiem,es pieņemu neveiksmi veiksmes vietā,ka mana attieksme ir drīzāk aizbildnieciska nekā patiesi līdzjūtīga...man beigās apnika viņu žēlošanās,viņu apgalvojumi,ka viņiem netiek dotas iespējas,ka cilvēki ir noskaņoti pret viņiem un ka viņi droši vien ir dzimuši zem nelaimīgas zvaigznes.Tomēr bez zodiaka zīmēm pastāv citi neveiksmju un veiksmes cēloņi,un pietiekami lielas cerības ir viena no atbildēm...

Un vēl kas.Cilvēki nemainās,kad viņi ir apmierināti.Viņi mainās,kad viņiem viss ir apnicis.Kad viss ir kārtībā,mēs tiecamies darīt to,ko esam vienmēr darījuši.Tikai sāpes liek mums izšķirties par būtiskām pārmaiņām.Kad mums sāp,mēs beidzot izdarām izvēli...Neticami,bet daudzi cilvēki turpina dzīvot,kā dzīvojuši,nemainot savus paradumus pat tad,ja jūtas nelaimīgi,vientuļi,garlaikoti,nepilnvērtīgi vai pazemoti.Kādēļ?Protams, tāpēc,ka aiz paraduma ir viegli paslēpties.Cik daudz sieviešu aprec alkoholiķus citu pēc cita,pastāvot uz to,ka neko neesot nojautušas...

Dziļi emocionāli brīži,kā kaislīga fiziska tuvība,spēj paildzināt laiku sniegt lielāku piepildījumu izjūtu nekā mīlas akti bez kaisles.Uztveres laiks ir kā elastīga gumija,kas atkarīga no mūsu vecuma(kas nav regulējams)un no tā,kā to izlietojam(kas ir regulējams).Intensitātes skala ir mūsu rokās.Mums ir dots laiks .Kā mēs to izmantojam,ir atkarīgs no mums pašiem.