Kas tik ļoti ilgojas pēc dzejas rindu veldzes   
Domas,domas...
rātnas
nerātnas
spārnos ceļas
atļauju neprasot
savus ceļus iet
sauli plaukstās patur
vēju noskriet iet
neprāta mirklim
ļaujoties
gultā ierāpjas
piekļaujas
azotē paslēpjas
karstas elpas atstājot sliedi
pāri vaigam
kaklam,krūtīm
slīd...
slīd...
slīd....
domas...

rātnas
nerātnas
aicinātas
neaicinātas...
domas ...

pulkstens 12.30  
darba kolektīvā
pusdienlaiku sit
laiks
domas un sapņus galda atvilknē atstāt
un ķerties pie lielās karotes
Labu apetīti..visiem!!