Šai naktī gaišajā,kad mēness klusi
pār laukiem vēsus sarmas starus lej,
iet runčuks apraudzīt,vai smaidot čuči,
vai tavā logā pārslas liegi dej.  

Šai naktī maigajā,kad zvaigznes klejo,
tev siltā gultiņā vēl nenāk miegs,
tu domās jaunu rītdienu sev zvejo,
ar cerību,tā vēlmes pildīt steigs.  

Nav pieļaujams,ka paliek viss pa vecam,
tev rītu vajag saules drānās tērpt..
Jau runčuks murrīgi uz kailā pleca
sāk jaunu šūpuļdziesmu saldi vērpt.  

Viņš teic - ver acis ciet,tev nebūs vēsi,
par agru jaunu rītu ciemos saukt,
vien miegu neliedzot sev,rīt tu spēsi
ar jauniem spēkiem dzīves vālu pļaut.  

Bet šobrīd ļauj,lai sapnis saldi aijā,
tev miegu pasargāšu,tici man,
tu sapnī smaidīsi kā ziediņš maijā,
ja uzticēsies maigam runčukam..  

Ar' citu nakt,ja smagu domu valgos
tev šķitīs,miegs nemūžam neatnāks,
vien pasauc runčuku,un sārtums vaigos
tev čukstēs - plecs lai paliek neapklāts.  
(wnk andrejs)