Rudens krāsas tavos matos zeltī,
sārtas rozes vaigu galos zied,
gribēju tev dzejolīti veltīt,
vēl pirms ausmas maigu skūpstu sniegt.  

Kamēr raugu smaidu tavā sejā,
sega jau pār gultas malu slīd,
ko nu vairs, viss dzejolītis vējā,
varbūt dzirdēsi to citurīt.    
(wnk andrejs)