caur pelēko ikdienību
un dienām
kad sauli saredzēt varam
vien tikai ar sirdi
caur nemieru
nespēku
nespēju mainīt ko būtisku
brīdī šajā
mēs esam un paliekam latvieši
ne tikai pēc tautības
pēc piederības
šai vietai un laikam
un cilvēkiem blakām
kas nepamet
nenodod
un saprast mēģina
un nenosoda
par to vien
ka esi citāds
un atļaujies uzdrīksties
dzīvot pēc likumiem
kas ierakstīti
vien dvēselē tavā
mēs esam
mēs būsim
un paliksim latvieši
gan dzimtenē savā
gan tālumā
projām no mājām... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715, laiks22
Piekritu.Labs dzejolitis.