.."Tuvojoties svētkiem,3-gadīgā meitenīte mēģināja spožā , zeltītā papīrā iesaiņot kartona kasti, To ieraudzīja tēvs un bija ļoti sašutis un dusmīgs, jo tas bija dārgs papīrs. ...meitenīte, neskatoties uz tēva dusmām, turpināja kasti iesaiņot. Otrā dienā viņa šo iesaiņoto kasti uzdāvināja tēvam. Tēvs izsaiņoja dāvanu , atvēra kasti, bet tā bija tukša. Viņš bija vēl dusmīgāks nekā iepriekšējā dienā, ka meitene iztērējusi papīru bez iemesla. ...un jautāja meitenei, kāpēc kaste tukša. Meitenīte viņam uz to atbildēja:""Bet , tēti, tā nav tukša. Es to piepildīju pilnu ar savām bučiņām Tev!"...Tēvs apraudājās, apkampa meitenīti un lūdza tai piedošanu par savām dusmām. Viņš kasti palika zem savas gultas un katru reizi, kad bija skumji un grūti, izņēma šo kasti un attaisīja, lai sasildītos meitas mīlestībā....
Jēzus ir teicis"Nāciet bērniņi pie manis, jo jums pieder Debesu Valstība!"
Mūsos katrā ir šis bērns....un tik maz vajag, lai mūs iepriecinātu un stiprinātu....vajadzīga tikai šī BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBA, kuru nespēj aizstāt neviena dārgā dāvana!...
...tas pārdomām ....gatavojot dāvanas Ziemassvētkos!!!
Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecības38714, dāvana0, sirds23
Berniem vajadzigs maigums un milums,tapat ka pieaugusajiem.
Nezin, kā izskaidrot šīs jūtas? Kādēļ cilvēkam ir vieglāk otru nolamāt, nozākāt, pateikt ko sliktu, nekā pateikt mīļus vārdus. Šajā pat stāstā- ..."Viņš kasti palika zem savas gultas un katru reizi, kad bija skumji un grūti, izņēma šo kasti un attaisīja, lai sasildītos." Kādēļ tikai tajā brīdī spēja meitiņu apkamt, apmīļot, lai pēc tam atkal ierautos savā čaulā un savas jūtas izteikt klusi tikai tukšas kastes priekšā?
No sirds kas nācis , vienmēr - uz sirdi iet ! Vai gan var savādāk būt ...?
Atgādina " kapeņu stāstiņus" ...
Vineta, lai Tev jauks Ziemassvētku gaidīšnas laiks! ..lai tas ir mīļuma pilns...
Jā, Frēzij...tāpēc esmu nolēmusi palūgt piedošanu tiem...uz kuriem esmu dusmojusies, lai gan viņi to nezina...bet es palūgšu !
Es pat apraudajos,cik mili.Un,pec tadas davanas,citas nav neko vertas.
Mēs katrs mēdzam dusmoties par to...par ko nevajadzētu.......
Pilnīgi Tev piekrītu - Alise
Alise...ne uz Tevi ne tēti nedusmojos...un neprasu sevi mīlēt---jo pati mīlu bez nosacījumiem. Bet tavai mīlestībai vajadzīgi noteikumi---atzīt stāsta tikai vienu pozu.
(Mjāāā...Praktiskais latvietis...Jebkurā stāstā meklēs racionālās un praktiskās "nesaderības"...Kā teicis Emersons Ralfs Valdo - No dzīves mēs varam saņemt tikai to, ko paši tajā ieguldām...Tā nu tas ir - kuram dusmas, kuram beznosacījuma mīlestība.)
Alisīt, paldies par šo stāstu.
bērns to var, bet ja pieaudzis cilvēks uzdāvinātu tādu tukšu kasti...laikam tādu uzskatītu par drusciņ žūžū...bet taisnība ir, reāli mēs par daudz steidzamies ar savām dusmām, pietrūkst laika mīļumam, ieklausīties vienam otrā, uzklausīt bērnu līdz galam, tāpēc ka vēl jāpagūst tas, tas un tas...
ja šajā tekstā Tev dusmas ir galvenās....man žēl, arī Tev dzīvē trūkst šī beznosacījuma mīlestība! Mēs katrs mēdzam dusmoties par to...par ko nevajadzētu- par to arī ir šis stāsts!!!
tētis bija dusmīgs, vēl dusmīgāks...papīrs iztērēts bez iemesla- kaste tukša...saliktas bučiņas...reālās...kuras nebija citur kur likt.
Es gan tā nedomāju....Bet katram jau sava izpratne par šim lietām!!!!!!
Kur bija teikts, ka viņš ir nepieejams?
tādā veidā piekļūt mīlestības izpausmju nepieejamajam tētim?...skumji, ka tas viss netiek pieņemts ik dienas, bet izvilkts no putekļainās pagultes, kad tas pašam vajadzīgs. Pārējā laikā- turies pa gabalu