man plaukstā tauriņš lēni dej
uz pavasari cerot
tu divās krūzēs tēju lej
kas mīlestībai derot  

uz kaktuslapas tauriņu
it liegi nosēdinu
lai atceroties mauriņu
silts sapnīts apņem viņu  

bez steigas tēju padzēris
drīz maldos mīkstos matos
ar skūpstiem tevi apbēris
jau atvērušos skatos  

tu ziedoša pār mani klupsi
mēs mīlas alkstoši
bez cenzūras tad dejos dupši
mēs paši dziedoši  
(wnk andrejs)