es tev opiekritu nekad nedrikst smieties par citu cilveku

Man vnk bija skumji, tādēļ nezināju ko rakstīt virsrakstā!
Tas ir rakstīts par visiem!

Nav ideālu vīriešu un sieviešu , katram sava uts kažokā .Tikai vieni cenšas tās izķert , cenšoties kļūt labāki   , bet citi paplašina ganāmpulku..  

Ir teiciens- viena galva- viena bēda. var pārfrazēt- paša galva- paša bēda.
Kāds uz to pats izgājis un veicinājis savu vientulību.
---ej pats pie cilvēkiem.

Saprotu domu , kas ielikta šajā tekstā . Pilnīgi .
Tā tas dzīvē notiek , ja ļauj kādam dziļi ienākt sirdī . Tad parādās visas minētās nianses .Gan jau , ka cilvēki , kuri šeit raksta , saredz un uzklausa otra skumjas , tomēr ātrgaitā aizdodas tālāk sev vien zināmās gaitās , nepasakot savus vārdus , pēc kuriem alkst skumju pārņemtā sirds . Lielas cerības uz publisku apmīļošanu nevar likt .
Jā , pavisam necili vārdi kādreiz atnes prieku , ja tie teikti ar labu domu.
Varbūt vajadzētu saņemties un parunāt ar - skumju iemeslu ? Jo tāds noteikti ir , kā redzams .

         Cilvēks ir spējīgs daudzko izturēt, +  izturības rezerves, robežas.  Tad iesāk sevi postīt,likvidēt .   Šai ziņā sievietes ir sīkstākas un nokļūst vientulībā,aizmirstībā uz ilgāku laiku! Diemžēl citu ķibeles uzklausīt var atļauties ne katrs,mēs saņemam  papildu devu negatīvisma, kas mūsu prātu sāks pārslogot. Cik cilvēku tik likteņu Ar sevi katram jātiek galā!     

... daudz apgalvojumu, katrs apgalvojums ir pretstats, katrs pretstats attālina mūs no mīlestības .... vientulība un sāpes, kā rezultāts.

Domāju..........

Acīmredzot, Lote ir saskārusies ar kādu dzīves netaisnību- un šī tikšanās ir izsaukusi enerģisku vēlmi aicināt visus būt labiem.. Jauki. Taču- frāzes- lai cik pareizas būtu- ir tik sterilas , ka zūd ticamība.. Otrs - cilvēks par savu dzīvi nes pats atbildību. arī par to- kā sevi vajadzētu aizstāvēt, ar ko un kā komunicēt, ar ko un kā- nē. Un vienmēr tomēr ir izvēle- vai to darīt, ja kaut kas neapmierinā. Pie tam- nevajag dramatizēt- apsmiešana, rupjības, pazemošana- ne tuvu nav tas pats, kas - mokoša nāve. ar tadam lietām labāk nevajag spēlēties- dzīve var uzskatāmi parādīt- kas patiešām ir mokošs un nāvīgs.

Piedod, Lota, īsti nesapratu Tava raksta būtību. Par ko ir stāsts? Par bērniem vai par pieaugušiem cilvēkiem? Nevainīgi cilvēciņi, nāve, vientulība. Vispirms jau sāksim ar to, ka cilvēks tikai pats var sabojāt savu dzīvi. Raksts (vai manifests) uzrakstīts emocionāli, bet saturs kaut kā neatbilst virsrakstam. Varbūt tiešām esmu pārāk aprobežota un neko nesaprotu. Protams, Tava vēlme visus aicināt uz labestību ir tikai apsveicama.