Tu esi gaisma manī iekšā, es katru nakti turu to pie sirds!!!
Tu manā iztēlē man katru dienu būsi priekšā...
Kā liela mīla, kas manā sirdī vienmēr spoži mirdz!
Bet gaismas spīd un gaismas arī nodziest
Pie tā nav vainojams neviens
Mans lepnums neļauj gaismu atkal iedegt
Un lēnām nomirst arī mana sirds!!!
Vai mēs to abi darām tīšām?
Vai apzināmies kā tas ir?
Mēs savu dzīvi nežēlīgi plēšam
Un asinis un spilvena kā asaras vien pil...
Es vēlos dzīvot roku rokā!!!
Un tagad zinu, kas man esi tu....
Ka visu, lai mēs būtu kopā,
Es nedomājot kādam atdotu!!!
Es lūgšu tev kā toreiz mani sildīt....
Un paskaidrot ,ko vēlos es,
Jo nespēju to tagad saprast pati
Un savus vārdus vēlos tālāk mest!!!
Es tevi, lūdzu, turi mani cieši....
Pat ja bēgu - turi
Pat ja raudu - smaidi,
Pat ja raidu - GAIDI!!!
Jo esi mana gaisma, ko katru dienu turu es pie sirds
Tu manā iztēlē man vienmēr būsi priekšā
Jo esi mana lielā mīla, kas manā sirdī pirmo reiz tik spoži mirdz!!!!!
Atslegas vārdi: dzeja18356
skaistas domas dvēselei ja mīļais lasa
tā gan bija atzīšanās.Bet vai īstais arī to lasa?