Laulība nav tikai tīksme,bet arī skarbs pienākums.Īpaši daudz jāspēj sievietei,ja viņa negrib tikai palidināties,bet tikai saturēt ģimeni ilgai kopdzīvei.Viņai jābūt vismaz solīti priekšā vīram.Nepārtraukti jāmācās-gatavot ēst,konservēt,adīt šūt,lāpīt.Pirmie kašķi ģimenē parasti uzrodas tieši tāpēs,ka pāris nav gatavs sīkajām ikdienas pārbaudēm.No vīrieša to nevar prasīt,jo viņam mīlestība ir tikai iegriba:man vajag! Jūtos slikti,jo neesmu gribēto dabūjis.Situācijā-mums vajag!-viņš orientēties nespēj.Tam piemērota ir tikai sievietes domāšana.

Lai cik tas šķistu vienkārši un lieki,sievietei pietrūkst sajūtas,ka viņa ir sieviete.Un tādā sajūtā sievietes ilgstoši nevēlas dzīvot.Viņai gribas gribēt!Viņa ilgojas pēc sajūtas,ka viņa grib seksu,ka viņa iekāro.Un tieši sekss un nevis fizisks akts,ko no viņas pieprasa laulātais....sievietes nemeklē vairāk,tālāk,ilgāk,viņas meklē to kaisli,kas ir pazudusi.Viņa nemeklē citu cilvēku,viņa meklēt šo sajūtu sevī,meklē to,kas viņai spēs to sniegt....Ja Tevi interesē tas,kāpēc sievietes krāpj vīriešus,tad atbilde ir pavisam vienkārša-Tu vairs viņai neliec justies kā sievietei!