Nu drosi vien tas virietis vinai iesplavis dvesele un vina sak to nist klusiba.Un ta,kura nenoverteja virieti,saprata,ka vins ir tas ar kuru var justies stabili un but aizsargatai.

Pirms kāzām meitene vēl īsti nav iegūta. Pēc kāzām agrāk vai vēlāk sāk apnikt vienveidīgais rituāls Pirms aizmigšanas sexiņš, pirms brokastīm sex.  Bet ja vēlies nomakšķerēt citu sievieti, tad meklē to ugunīgāko. Jo vairāk vīrietim turās pretī, jo vairāk iekārdina.Vīrietim pašam vairs sieva neuzdzen asumu, jo pats ir no tās noguris.

un kurā gadījumā sieviete būtu pateicīga liktenim?..vispār jau katrs cilvēks ko mēs sastopam savā ceļā.liek mums ko māc;ities,dod pieredzi,labu vai sliktu,kas to lai paredz...

Kas ir viņa likteni ... viņš pats ... tad ar kuru roku paklapēt sev pa plecu ...

.pateicīgam jābūt abos gadījumos, jo esi guvis jaunu pieredzi...un katrs sastaptais cilvēks mums ko māca! ...DOMĀ!

no naida lidz milestibai viens solis ,un otradak,un japateicas liktenim par to ja esi gan milejis ,gan nidis,.tas visas ir izjutas ,kas atskir cilveku no dzivnieka

Tieši tā, Ingrīd! Spēlē divi, gribēs kādā pavērsienā attiecībās, uzjautās padomu sev tuvam cilvēkam, draugam, psihologam, bet ne tam svešam kaimiņam no malas, kurš novēro, kaut ko mana, tenko.
Pavērsieni attiecībās var būt visdažādākie, gribi analizēt vispārināti kādus personāžus, jābūt konkrētai situācijas aprakstam.

Vienmēr ir patīkamāk iegūt draugu nevis iednaidnieku!  

Tas nav izskaidrojams.Ta vienkarsi notiek.

......tas, ko dazhbriid uzrakstaam te, es arii par sevi, protams, ir viens;
......tas, kas notiek ar mums reaali- cits, diemzheel. Jo- gadiijumaa katraa- "personaazhi" citi, ar savu saktiijumu, ar savu "Esmu tas, kas esmu", un- basta!!!...un taalaak no taa taa izrietoshaa :D

.......kaa te ko var vispaar novispaarot???? Katrs gadiijums- savs!!!!!

Un- L.E.- neaizmirsti, ka shajaa speelee speelee divi :P

Tad , kad ir mīlēta sieva , dēls !   Nezinu , nevēlos iepazīt citus apstākļus !

Satiks mani, būs pateicīgs liktenim Bet varbūt satiks pavisam citu un atkal būs pateicīgs, ka vispār kādu saticis un ticis no manis vaļā. Vai to vispār var izskaidrot? Tas taču ir tik interesanti un skaisti- satikt! Vai par to jābūt pateicīgam liktenim? Tā vienkārši notiek!

taapeec,ka cilveeki ir RIEBIIGI-ja tas riebeklisms iznaak araa saakumaa un ir kaut cik izturams,ja zini,ka sliktaak vair nebuus....tad jau var arii no labaas puses baudiit cilveeciigaas attieciibas.Sliktaak ir kad zini,ka aareeji viss dailjskaisti,bet liidzko kaut kas problemaatisks radiisies .....tad ari buus taa saucamaa-nodeviiba..Nu taa apmeeram.....LABRIIT!!!!

No naida līdz mīlestībai viens solis! Un otrādi...Pārējais - jūtu ķīmija, tur neko daudz nepasāksi  un nepanāksi!

Kura kad ir blakus ,tadiem

ja reiz esi šādus gadījumus piedzīvojis, tad taču zināsi tuvāk - kas tie bija par apstākļiem.

Nu,loti interesants,jautajums...

Kurā grāmatiņā tu šito izlasīji?