Reiz kāds mans paziņa no biznesa aprindām iekarsis sarunā paziņoja:"Ja es savam draugam saku "braucam" un viņš pajautā "uz kurieni" ,tad no tā brīža viņš vairs nav mans draugs." Pirmajā brīdī es jutos šokēts, bet tad padomājis sapratu, ka uz šo jautājumu var paskatīties dažādi.
No vienas puses - ar draudzību nevajadzētu šādi spēlēties, uzliekot mākslīgus pārbaudījumus.Šādi rīkoties var atļauties pārliecināts līderis, kuram draugi un līdzskrējēji ir ka biezs, un kurš lai atsijātu īstos draugus no neīstajiem, uzstāda šādus noteikumus.
No otras puses - ar šo jautājumu ir netiešā veidā izteikta neuzticība drauga iniciatīvai un arī viņam pašam. Un tik tiešām - ir ļoti grūti, kaitinoši, smacējoši, tanī brīdī, kad tu ej pie sava drauga lai saņemtu nedalītu atbalstu, uzklausīt: ...kāpēc, priekš kam, vai tiešām vajag utt. Šādā situācijā ar laiku var izveidoties vēlme norobežoties no tiem, kas nedalīta atbalsta vietā tev uzdod liekus jautājumus.
Šajā sakarībā es gribētu dzirdēt arī Jūsu domas. Kādi ir Jūsu uzticības/neuzticības kritēriji? Kādas prasības Jūs būtu gatavi izvirzīt saviem draugiem/draudzenēm ?
Atslegas vārdi: uzticība16, attiecības38715, draudzība184
Es domaju ta,ka jebkurs skaits uzdoto jautajumu draugam,nemaz neierobezo vinu draudzibu,vienkarsi ir lietas par kuram nejauta un pat nestasta pat vislabakajiem draugiem.
Visu laiku tādas esam, nepamanīji? Nu, uzščaudi uz vienu vīkendu darbam un atbrauc uz Valentīndienu..... varēsi pārliecināties, cik mēs mīļas, paciešamas un neatvairāmas....
Tā ir ļoti jauka sajūta, kad ierosini draugam /draudzenei kopā doties kaut kur - ggalvenais, ka konkrētā laikā cilvēkam nav ieplānots kas cits, un kopābūšanas prieks ir daudz lielāks, nekā tas, kur braukt
Piekrītu Sonjai un Laumai- viņu skaidrojumam.
Katram tak savi principi- kas der vienam- tas otram liek šokēties~nu tā kā ,piemēram, Tev Andri par šo aprakstīto gadījumu.Tāpēc universālas receptes nav. Vienmēr jau tiek augsti vērtēta cieņa, uzticība utt. bet katrs jau to izprot savādāk......
Prasības- nekādas, jo tie ir - draugi. Un viss process- draudzība, draudzēšanās- risinās, pilnveidojas, mainās, --kopā ar mums- tāpat kā mēs pa dzīvi atrodam sevī un apkārtnē aizvien ko jaunu un interesantu. Draudzību un neuzticību- man pat grūti sasaistīt... jo kā gan es varētu diktēt otram cilvēkam- ko viņam darīt vai nedarīt.
Piemērā, ko minēji- par to braukšanu- tur nav draudzība- tur ir diktāts- mēs darām tā kā es saku, solis pa labi-pa kreisi- nošaušana. Tādai personībai neviens nebūs - draugs.
.Tu nu gan esi nadziigs uz defektu skaitiissanu...?
Vairākas reizes izlasīju šo blogu un tagad domāju kā atbildēt.Nekomentēšu Tava paziņas rīcību, tur ir skaidrs- tas ir līderis, pārlecināts par sevi un viņam ir savas vērtības dzīvē un EGO (kā jau mums visiem). Katrā gadījumā es nevarētu tā izrīkoties ar cilvēkiem.Katram ir sava dzīve, pienākumi, finansiālās iespējas, ar to ir jārēķinās. Kas tad tas par modeli- ja neesi ar mani, kā ES teicu, tad tu esi pret mani??? Man tas liekas -aplamība un draudzībai nepiederošs modelis.
Es pieņemu savus draugus tādus kādi viņi ir..ar saviem plusiem un mīnusiem. Ir draugi, ar kuriem tiekos reti, bet zinu, ja man vajadzēs atbalsts, -atbalstīs.. Ir draugi ar kuriem biežāk kontaktējos, ar kuriem ir vienkārši patīkami būt, neizvirzot neko...Ko varu vēl piebilst, ka draudzība, tāpat kā mīlestība ir darbs, pirmkārt, jau ar sevi..un jā gribi, lai pastāvētu draudzības attiecības, tās ir jāveido, jāuztur..Vienīgā prasība -NEAIZMIRST un ATCERĒTIES vienam par otru.. jo viena pagale taču nedeg.
Tikai vienu.Nemelo.
kad Nakts nāk, katra čaboņa liecina, tur kāds ir
Brituks ir ideala-vinai nepieciesams 7 vietigs busins(luksuss klases)-japelna-neko nepadarisi.
..Tàpéc Vasiilijs ir pàrcélies uz $ejieni un miil savu Brituku..
Keilijas minnogas kundze pat nepielauj iespeju,kad kads Washingtonas,Pensilvanijas regiona smeketu narkotikas,vai skali uzvestos.