Sonja,bet vai nav grūti atlaist ciemos pie pirmās ģimenes?

kapec neatbildi uz jautajumu,,jo tev nav bernu,tapec

Redzi, man ir divi piemēri - cilvēki, kururs pazīstu padsmit gadus, un kuriem dzīvē ir gājis raibi... kad satikās pirmais pāris- čomam bija ģimene, maza meitiņa, bet- nu kaut kas tur neklapēja.. taču viņš arī no sievas nebija gatavs īsti iet prom, kā nu pats skaidroja- jo juta atbildību .. Bet - ar meitēnu satikās turpat 10 gadus, periodiski- šķīrās, gaja kopā.. Apmēram nu 5-6 gadus viņi dzīvo pa īstam kopā- ir ģimene, viņs izšķīrās, apprecēja metēnu, nu - gaida abu kopīgo mazuli... un - pat nedomā skraidīt apkārt, gluzi otrādi- stāv un krīt par so ģimeni, jo- ir salīdzinājis ar to , kas bija.. Mans cienīgais- mazliet citāds scenārijs- bet arī -aizgāja no sievas, un uz to brīdi abi puikas palika pie viņas. Šobrīd- tā aina ir visai stabila un mieriga. Dzīvē ir ļoti dazādas situācijas0-tas ir tas , ko gribēju pateikt.

Robčik,kas ir?Pazini sevi?Tev jau ar,ka tik labi iekārtoties.

ja tevi kads pametis ,vins bus svets.

Ja cilvēks ir spējis vienreiz nodot ģimeni,tad otreiz arī nebūs problēmu.Tādi cilvēki domā tikai par sevi,un sieviete,kura parakstās uz mīlestību ar tādu cilvēku,parakstās,ka ar viņu izrīkosies tāpat.Jo vīrietim,kurš pamet bērnu,nekas nav svēts.

Nu - par to bumeranga likumu vēl var diskutēt... par to, ka labāk veidot attiecības ar brīvu cilvēku- viennozīmīgi piekrītu. Lai nav nekādu pārpratumu, nedateiktā, piedomātā, ne tā iztulkotā..u.t.t.  

vainīgā bet laimīgā...un kādas neveiksmes...- veiksmīgā

Ilga un laimīga laulība nav dzīve bez strīdiem un konfliktiem,bet gan prasmīga to pārvarēšana,atrisināšana un pielāgošanās jaunajai situācijai par spiti nelabvēļiem,kuri grib to izjaukt.

Ja jau viņš ir tik "jaucams"  vai vispār ir garantija ka pēc laika viņam neuzradīsies nākamā kas viņu "jauks". Te varētu pajautāt - vai tāds vispār ir vajadzīgs?

Savu laimi uz svešas nelaimes nekād ne uzbūvet