Būt vai nebūt uzticīgiem attiecībās? Vai šo izvēli izdarām mēs paši, vai mūsos to kāds ir ieprogrammējis? Vai tā vispār ir izvēle? Ir daudz dzirdēts apvainojumu par neuzticību, kas adresēti „otrai pusītei”. Varbūt atbildību par šo pasākumu vajadzētu uzņemties kādam, kurš parūpējies par mūsu ģenētisko komplektu? Un galu galā, kurš tad jutīsies lielāks ieguvējs – vai tas kuram(ai) ir šis uzticības gēns, vai tas kas šinī ziņā ir „apdalīts” un var dzīvot brīvi...
Šeit pievienoju dažas saites, lai varētu iepazīt publikāciju oriģinālā:
Atslegas vārdi: psiholoģija4809, uzticība16, attiecības38715, sekss1061
raksturs ir ielikts ssuupulii,,tachu uzticiiba ir APZINATA izveele,lai vai kadi geeni nebuutu...
Protams ka nē.
Vsju vodku ne vypjesh i vseh bab ne pereljubish, no... stremitsa k etomu nado! :)
Ja tēvs bijis brunču mednieks, tad arī dēlam uzticība būs sveša lieta.........
Tu, adrian, vel perecīzāk pateici to, ko steigā centos pateikt dienā.
Zinu, ko runāju; tāpat- kā Tu zini, ko saki u kāpēc.
Sen esmu pamanījusi, ka tam, ko saki, ir segums. Ne tikai papļurkšķēšana papļurkšķēšanas dēļ.
ok.
kaada gimene kaadi iespaidi? Beernaq raxtura ieziiimes veidojas liidz 3 gadu vecumama liidz 5 gadu vecumama izvedojas.... kaads murgs? katrs pats iet savu celu da juus zinat kas ir Genetika? DNS iztulkojiet geneeetiku bbars.... ja attieciibaas viss buus ideaali itram un 1. nenaaks ne praataa ko mekleet aarpus maajas, meklee tad ja nav atrisinaama probleema vai arii tad ja otrs nespeeej sniegt to ko partneris miileedams liidz sirds dzilumiem ieprieks gaidijis
Ja attiecībās ir patiess īstums, vnk jaut.par uzticību vai neuzticību atmirst.
Ja tās ir savārstījums, tad....katra paša izvēle un prasme vai neprasme tai savārstījumā būt; kāds sakars ar ģenētiku?? Arī ne ģimenē redzētais vnm noteicošais.
Andai:
/a- ja nu tur, pa labi, ir traki sexīgi vīrieši?? nu tjipa: beigta un pagalam?? /
Vispaar uzticams,KAARTIIGS Cilveeks parasti ir arii absoluuti uzticiigs!!!!
ir svētie ---es piemēram! ...neeju pa kreisi--tikai pa labi...
Vinetai!
Nezinu.Tikai varu spriest par sevi.Ja,velesos tad busu uzsticiga.Bet,ja velesos tad iesu pakreisi..Neviens nav svets.
Nelasiiju pielikumu,pateikshu saviem vaardiem-Pashi mees sev ieprogrammeejam-buut vai nebuut uzticiigiem,kuram,un cik lielaa meeraa uzticiigi!
Uzticība vai nu ir,vai nu viņas nav!
Sāksim ar to,- ka nevēlos, piem. es , skatīties kautkādos pielikumos pie jautājuma. Ja cilvēks meklē "otru pusīti", značit sadaļīta personība. Kam, kuram jāuzņemas atbildība par ģenētisko komplektu, kompekti?
Dzivoju brīvi, pēc saviem likumiem. Reti pretīnisks jautājums. Piedodiet, ja kādu aizvainoju.
Domāju, ka liela nozīme ir tam, ko bērns redz savā ģimenē, kāda atmosfēra, vērtības ir tajā!!!
genetiski var parmantot slimibas,ne uzticibu..
noteikti ne geeniski bet audzinaasana gan daudz ietekmee