Jel nebēdā.    

Tu prāto pie sevis, nu kā tas var būt,
vēl zirneklīts nesteidzas tīmekļus šūt,
jau marts iet uz beigām, drīz aprīlis nāks,
tik ilgi pēc kļavsulām gaidīts un slāpts.  

Nāc,pastaigā iesim kur kupenas plok,
kur ziemeļvējš saulītei siltumu zog,
jel nebēdā, pratīšu pavasars būt,
caur blūzīti krūtīs tev vasaru burt.  

Tev krūšgali sārtos kā uzplaucis zieds,
tos redzot un sajūtot abiem būs prieks,
mūs apskaužot pļavā drīz nokusīs sniegs,
vēl brīsniņu pagaidīt, tas tak mums nieks.  
(wnk andrejs)