Es tevi glāstu, līgani un maigi,
var brīžam šķist mans skāriens erotisks,
lai košāk ziedēt iespēj tavi vaigi,
caur maniem glāstiem auglīgai tev tikt.
Es tevi glāstu, tu jau mani zini,
un izbaudi it visu ko var gūt,
no saviem pleciem skumjas nopurini,
tu mana zeme, laimīgai tev kļūt.
(wnk andrejs)
jauki.
Tu saki :mūžīgi ,jā mūžīgi
Es tevi mīlēšu!
Vai zini arī,kāda rītu būšu?
Jau šodien ļauna,tev nepatīkama kļūšu,
Es pazīstu šīs zemes likteni;
Un arī zvaigznes krīt un izdziest tumsā;
Ai,baltais enģelīt,priekš mūžības
Tu zvērēt esi vājš,drīz zudīs kaislības,
Drīz tevim dvēs´le slāps pēc citiem avotiem,
Tu iesi meklēt to,kas tevim tīk;
Pirms saule vakarā aiz tumšiem mežiem slīgs.
(J.Poruks)
Izskatās, ka Andrejs kaut ko sev tīkamu veido---ar glāstiem. Visu izlīdzina...- kā labākais kosmetologs. pats sev- savai labsajūtai
mākslinieks izveido dekoratīvo dārzu ar māla burkāniem...redīsiem un ābeli un priecājas par mūžam labo ražu, cik nu pirksti nav piekusuši uzmeistarot
No mālainas zemes- labas figūriņas veidojas!+ udens un ...mīcīšana- siltās rokās. Tevi izveidos- kādu mākslinieks sadomās/gribēs
MĪLESTĪBA, tā pat kā zeme ir jākopj un sirsnīgi jālolo, tas prasa lielas pūles, kuras noteikti atmaksājās.
Tas apmēram tā , manā skatijumā.
vari mālainu zemi paijāt cik gribi....ražens rācenis neizaugs...ko gan vectētiņa palīgi darīs
Labais...-un godīgi saku -raksturs nav medus!
bEZ VARDIEM.
Ance---kaķītis darīja pareizi---vakar! mājas - mīļos kaķišus lapsas mežā ēdot nost
labi- ka lapsa melnītim neptrāpījās ceļā.
Neizliekos neaizkarama--un godīgi saku--raksturs nav medus...vakar kaķitis melnais iedeva ceļu...un spļaujot trīs reizes pāri plecam...aizgāja apleņkus ceļu...!!!!
senajos alu zīmējumos atainoti šie rituālīgie prieki- līdztekus sējai-