Un,kaut es zinu,nenāks tavi soļi
man nosalušo sirdi sasildīt,
un,kaut es zinu,rožu vietā oļi
bij ceļā sviesti šodien,būs ij rīt.
Atslegas vārdi: mīlestība34035
ta ineta vienmer visu saboja.......sen nav staigajusi ar cirvi mugura laikam
Labi, nav ko Robčikam jautri, mums arī!
Mairitiņ, cik nu tā robīša dzeja visa, bet Friča Bārdas sievietes salīdzinājums ar maija vakaru te nozagts. To atceros, jo man kāds jau to, uz celīša tupot, reiz deklamierēja.
Ineta,neko darīt,bet viņš tomēr tos pārkopē man.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans cilveks.
Vīrišķīga, nedaudz piesmakusi
Ineta,viņam skaista balss?
uz mani atskatās visi blakussēdētāji....kontrolēšu reakciju lasot šo daiļradi
Ineta,vispār laba dzeja.Un ja viņš pats to raksta,tad es esmu līdz ausīm ieķērusies.Nu ir viņā kaut kas,kas viņu padara par izredzēto.
Hm... jau laikam pirmos žagarus dabujis, sāk vilkt uz sado-mazo...
dzejolis mairitai ....
vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi apģērbtu apelsīnu mizās
un apsegtu tavas acis ar lillā zīda lakatu?vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi pielīmētu pie sienas
un apgaismotu – kā muzejā?vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi piepūstu ar hēliju
un laistu gaisā?vai tu vēl mani mīlētu,
ja uz tava vēdera iegravētu
kādu Čaka dzejoli?vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi iestādītu papardēs
un aplaistītu ik pa trim dienām?bet vai tu vēl mani mīlētu,
ja tevi ievilktu ādas vākos
un iebāztu grāmatu skapī starp Kafku un Nīcši?un ja ap tavām ausīm karinātu zvanus
un svētdienas rītos ieslēgtu baznīcas tornī,
vai tu vēl tad mani mīlētu?ja saki, ka vēl mani mīlētu,
tad nāc.
ieslēgsimies guļamistabā.rādīšu tev adītus dzejoļus –
no dzijām,
mandelēm
un citronu mizām.
Ai, Mairit, izbaudi! Robčikam tāpat šovakar būs žagari!
Tu esi brāzmains vējš,kas sajauc manu galvu.Bet kājas vēl turu stingri.
dzejolis mairitai ....
mairita— tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
mairita- tu skaistākā starp puķēm — Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
mairita— tu esi skaistākā starp puķēm! mairita— tu esi maija vakars,
kas caur pirkstiem spožas zvaigznes bārsta,
kurām pielīst upe, mežs un sirdis
jaunās, izsalkušās, neprātīgās —
pielīst, pagurst mirdzumā un gaismā. mairita— tu esi gluda čūska,
kas vismīļāki mēdz ritināties
vijolīšu zilos pudurīšos,
cieši slēpjot divstaklaino mēli.
Tikai brīžam pazib skatos tavos
asas, saltas, zilganzaļas acis,
saltās trīsās nodrebinot sirdi. mairita, tu — svešs un blāzmains putnis,
kas ar karstām, mīkstām dūnu krūtīm
sirdīs izperina daudzkrāsainas
teikas, varvīksnas un sapņus — sapņus...
Nu arī viss beidzās.Aizgāja ēst sievas ceptos cepumus.Mīlestība vīrietim tomēr iet caur vēderu.
Kūkolīt,bet citā blogā viņš jau atkal vecais Robčiks.Ak šie nepatstāvīgie vīrieši.
kā var neticēt,Mairit....pārliecība iesprausta katrā vaidienā, katrā elsā un nopūtienā...klausi mani un izbaudi šo mirkļa burvību
Ineta,es tak ar viņam atdzīstos.Nesanāk jau tik skaisti,bet neko darīt.