... kā meldija mūžīgi
1. aug 2013. 08:37
Tava balss mani bērza visaugstākā zarā sēdina ,
Tava balss manī bērza sulas rietina ,
Tava balss mani ziedošā pļavā vērtina ,
Tava balss manu dvēseli modina ....
................................................
Tavai balsij tāds spēks un varenums ,
Kaut pats tu slimību vajāts ... zudināts ....
Tava balss ,
Reiz sirdī man nākusi ,
Skanēs kā meldija mūžīgi.
01.08.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Mīlestība34035
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
jolanta c. 1. aug 2013. 17:37skaisti.
Vineta K. 1. aug 2013. 11:05Tiesam jauki.Bet,savu likteni mes neizvelamies.
Ingrida X. 1. aug 2013. 10:31....neko iepriekš nevaram zināt, kas būs vai nebūs mūžīgi; arī tad, kad šķiet, ka tā.. jo savās sajūtās- raugi!- esam ne īsti piezemejēšies; jauki, ja piezemējums ir jauks, taču- ne vnm tas tā, diemžēl.
Skaidrīte G. 1. aug 2013. 08:47Arī tā var !? Paldies par padomu !
Ineta L. 1. aug 2013. 08:42Tehnikas laikmetā vienkārši, ieraksti un atskaņo pēc sirds patikas!