berni macas no ta kas ir bet prasa vai var but kaut mazliet savadak, un odot ceribu tiem tad var gadities ka iemacisies dzivot savadak milot, ceret dzivot un ticet ka tas viss ir ta verts

Protams, Vineta, bērni paši dzīvos savu dzīvi...Bet te jau ir runa par to, kā viņi jūtās un ko pieņem sev tad, kad viņi dzīvo ar mums!

Mani berni dzivo pec saviem likumiem.Dzive tapat savas korekcijas,izdaris,agri vai velu................

.....cienīt savu bērnu, nemoralizēt, atbalstīt /te es, pirmk., domāju ar vārdiem, uzmundrinājumiem.../...un- nebaidīties parādīt, precīzāk- neslēpt- ka arī tu esi tieši tāds pats cilvēks- kļūdies, paklūpi, celies...arī tev reizēm sāp dziļi... tas jau laikam ir tas godīgums- netēlot 'pareizo', visuvarošo mammu... kaut- atceroties savu bērnību- jā, man vnm bija tā sajūta, ka mana 'stiprā pils' ir mamma.. drošību- jā; bet- vai tas radīja uzticēšanos?..

Es nemācēšu laikam pateikt pateikt precīzi- KUR?- jo vnm ir redzamā daļa, un ir tā, kas tiek noklusēta; pēc redzamās spriežot- manējiem tomēr drusciņ IR paveicies!, ja arī ne pilnībā- pēc vispārpieņemtajiem kritērijiem- 'pareizajā ģimenē' piedzimstot; Viņi ir labi, godīgi, cīnās, mīl..... Bet- arī tad, ja starp Tevi un bērniem ir vispatiesākās attiecības pasaulē, nekad nevari zināt par 100, ka kāda sāpīte nepaliek neizteikta..

Ļoti viedi vārdi!

Jā , no piemēriem redzams, kā labāk darīt ... un arī kā labāk nedarīt  

Tieši tā , Nauri, nevis ar pamācībām , bet gan ar savu piemēru!

Bērni mācās no vecākiem , ģimenē tiek likts pamatu pamats! Vismaz mūsu ģimenē tā bija , un ir ! Tēvs un māte prata mācīt bez sausām pamācībām , vairāk ar personīgo piemēru ..

Katrs savā ģimenā ar saviem bērniem,diemžēl.

Labs blogs,Alise,ljoti labs!!!     

..gribam un buldurējam...mēs taču Tev neaizrādam par Tavu buldurēšanu  

Par kādām iepriekšējām dzīvēm un pieredzēm te buldurējat- divas gudrinieces...pastāstiet vismaz par vienu- iepriekšējo----

Jā, temperaments nāk līdzi, raksturs veidojas dzīves laikā...
Un piekrītu, Maijiņ, ka noteikti loma ir arī tam, kas nāk līdzi no iepriekšējām dzīvēm , kas vēl jāapgūst šajā dzīvē!...Un tomēr- bērns ģimenes spogulis ir...lielākā vai mazākā mērā!!!...nekas taču šajā dzīvē nav tā- ka ir tikai tā ...un nekā savādāk!

Man nez kāpēc šķiet,ka bērni nav tikai ģimenes,vai apkārtējās pasaules ietekmes auglis,viņos ir arī kas tāds,kas nāk pūrā no iepriekšējām dzīvēm un pieredzēm kaut gan pilnīgi piekrītu,ka ģimenes un vecāku lomai, bērna pasaules uztveres veidošanā ,ir milzīga nozīme

Alise, tā ir, kā audzināšana ir ļoti ļoti svarīga, lai arī bērni no vienas ģimenes ir dažādi(temperaments var stipri atšķirties), bet pamatos ir gaisotne, smadzenes ir smalks mehānisms, tām aug tā daļa, kas tiek kairināta!

pirmā Noteikumu rindkopa- gaisotne mājās...2- rezultāts...
Ne vienmēr!...jo ir redzēti varianti- katrs bērns izaug savādāks...paņēmis tieši sev vajadzīgo.

...patiesībā patiesība bieži tāda ka...rets kurš piedomā- es audzinu bērnus!
Bērni vienkārši aug,skatās apkārt,novēro un izdara secinājumus (katrs savādākus)  ...kamēr vecāki riņķo pa apli : darbs-mājas darbi-darbs ...ar izmisīgu vēlmi nodrošināt elementāru izdzīvošanu...

Nekas jau nav jāpiedomā...ja darbojas šis minētais Punkts...
....Ja bērni dzīvo godīgumā un atklātībā,
viņi mācās patiesumu un taisnīgumu!

.patiesībā, šīm atziņām ir ļoti dziļa jēga!!!...ikdienā, audzinot bērnus...nepiedomājam!!!!