Jauno laiku pasaka.Aiz teideviņām jūrām bija karaļvalsts,kur par karalieni bija ļoti ļauna
un briesmīga ragana burve,kas uzbūrusi apbrīnojumi skaistu rozes ziedu,kas arrūgteni,reibi
nošu smaržuun tādu viltīgā ragana bija uzbūrusi ar nolūku,lai ziņa par šo brīnišķo ziedu
izplatītos pa visu karaļvalsti un vēl tālu aiz tās robežām,bet ziedu ieskāva durstīgi dzel
kšņi un ziedam bija uzlikts slepens burvju spēks,ka to varētu iegūt,noplūkt tikai pats el
les kambaru valdnieks un aiznest sev līdz.Pēcšā zieda tīkodami ieradās vairāki bruņi
nieki,kurus tverot šo brīnišķo ziedu,ļoti sāpīgi sadūra dzelksņi,kuri ieskāva zieda roze
ti.Tad atjāja bruņinieks uz sarkana sprauslojošā zirga un arī tvēra un tvēra pēc zieda,
katru reizi sāpīgi saduroties uz rozes zieda durstīgiem dzelkšņiem un arī viņam neizdevās pārvarēt burvju spēku,bet tad viņš krietni garāks par iepriešējiem,raugoties no augšas ievēroja,ka uz zieda nolaidusies mazā īkstīte,bet ziedam arī bija burvju spēks,viņš ar savām kauslapām bija aptvēris īkstīti,lai no tās izsūktu dzīvības sulu,jo
īkstīte bija noreibusi no zieda rūgteni,reibinošās smaržas,to ieraugot bruņinieks nodo
māja,ja nevaru iegūt ziedu,ņemšu mazo elfu bērniņu īkstīti,bet tverot to,īkstīte noreibu
si no reibinošās zieda smaržas sāpīgi,jo sāpīgi iekoda bruņimiekam.Tad atjāja pats el
les saimnieks uz pūķa muguras,kas spausloja zili,sārtas ugunis un dūmus un nela
bais ar ugunīgu zobenu nocirta brīnumaino ziedu,lai aiznestu  pie sevis uz saviem el
les kambariem,pa ceļam burvju speku zaudējušā zieda kauslapas atvērās un īkstīte novēlās uz zemes.Bet ļaunums viņā bija tik dziļi iesakņojies pret bruņinieku,tam nekad nepiedeva mēģionājumu glābt no zieda varas.   Mana pasaka ir galā,bruņinie
kam paliekot ar asiņainajām,pūžņojošām rētām,no kurām viņu nekas nespēs glābt,jo
ir arī "ļaunā mīlestība",kura atnāk ne saukta,ne aicināta,sasaista cilvēku ar visstiprākiem pinekļiem,kā zieds,kas ar savu reibinošo smaržu pieviolina darba biti,to
apkļauj ar ziedlapām un nosūc dzīvības sulu,pāri paliek čaula trūdiem.
   šī pasaka ir par izpostītu dzīvi,no kā palicis vien ļaunums,kā cietuma mūris,kuru ir
uzcēlis bērns norobežojoties no tēva izsūktās čaulas un nedrīkst to pat pieminēt nekad,mūžīgi mūžos1

..oi, kā man patika šī vasara....pilna ar pozitīvām emocijām...nu nevaru to visu izstāstīt, bet tumšajos vakaros sildīšos pie vasaras atmiņām!

Nu kur tad pagātnes formā, viss vēl notiek!
Re, kam skropstiņas, kas no frančzemes uz mūsu pusi atceļojis, kam vēl kas jauks..eju šovakar uz klubu, padejot, ja būšu uz pekām, rīt uz piena paku laivu regati,tā kas vasara rullē!

...par vasaru pag'atnes formā....vai nav par agru.....kaut gan....doma laba.....

....tiku pie skropstiņām smukām...nu..ja ne īsti dabīgām, tad- teju gandrīz... pie make-up, neuzkrītoša, ar ko ik-dienā neaizraujos... matiņi- arī tīri neko...apgriezām mzl..un viss tas- par baltu velti!, jo- mana Mazā ar tām lietiņām darbojas.......un tad....nospriegota sevī, līdz galam, jo kājās, bez tam, uzvilku zeķes, ar smuku, mežģīņotu maliņu, protams, par veļu vsp šoreiz nerunāšu- tā jau- pats par sevi....un- braucu pretī Tam, kuru vēlējos ļoti...., lai pusceļā sņemtu sms: "Nebūšu."
...............................................
Rīga. K-kāds jūnija datums /man nosprāga telefons; aiz to- ne šī, ne citas sms, kuras glabāju vēsturei, arī/.
..............................................
Pēdējais 'interesantais' atgadījums, pirms atdevos atk šeit.

Man jau arī ir grūti ar to pašu valodu,kādu šeit pielieto,man tā nav saprotama,tādu slengu
lasu pirmo reizi,tagasdējā jaunatnes valoda,nezinu varbūt arī manā jaunībā pilsētās tā
runāja vai līdzīgi,bet šēit mazpilsētā Gostiņos kur gāju pamatskolā vai vēlāk arodskolā un vakara vidusskolā tāda slenga nebija,tad man arī ir grūti saprast domāto kas uzrakstīts un tad jau kā uz ielas starp puikām un meitenēm un tad reizēm nesaprotu šo
čatošanu.

kad uzcepu kartupeļu pankūkas, kraukšķigām maliņā, uzcienāju taksīti Fredi...viss bij kārtībā...pēc laiciņa šis pieleca, izskrēja no mājas, ienesās atpakaļ...tad atkal ārā, divus rinķusap māju  pajoza...sapratu, ka kunģīti izvnigrina -spieda

Kika, par tiem mēnešiem, lasīju, ka Marss tuvojas, tā ka laikam Tev nedubultojas tie meneši, bet ir pa īstam

Jāni, redz, maki interesanti aprakstīt redzēto, ja gribi..nu no atmiņu parcilāšanas gan ar laiku iemacīsies atbrīvoties. Par neta pazīšanos-jauki, ka Tev sanāca atrast sarunbiedreni pa prātam. Nu tikšanās ir ļoti delikāta būšana, un , iespējams, ka viņai šāda tiksanās arī nav vajadzīga. Un galu galā priecaties vajag par to vien, ka ir tāds nets un ..atvērta pasaule sarunām.

Mans kompis arī ir jūtīga būtne, izrādās...   "Uzkāries" bi' šovakar pillā mēness iespaidā.

Visiem labs nekad nebūsi...

    Nē,ķāpēc?Kaut vai tikko šovakar plkst.22 bija vajadzība izlocīt savas kājas ,jo diez gan ilgi atkal pavadīju pie datoraizgāju ārā no mājas un turpat durvju priekšā man ļoti liels
flokšu lauks un kā tie smaržo! kā kādreiz matjolas,šogad bez matjolām,tad dienā aplū
kot kā zied dālijas,samtenes un liels baltās hortenzijas krūms pilns ar ziediem,kā sniega kupena un turpat ābeles.Baltajā dzidrajā ābolu kā jūrā baltas putas.Arī sīpoliņa sēklaudzis pilns ar āboliem vai bumbierābelē šogad pirmo gadu  kā krusa un sevišķi dārzā izceļas Grāvanšteinas šķines ābele,vienu vakaru norietošās saules sta
ros,tāds neaprakstāms skaistums pilna ar sārtiem āboliem.Tūlīt steidzos pēc savas
fotokameras,lai šo skaistumu iemūžinātu.Man jau arī katru dienu ir jānūjo,tas pēcinsul
ta paralīzes sekas,bet tieši pēdējā laikā jau varu gandrīz vai paskriet pa pagalmu,pļau
jot pagalmā zāli ar elektrisko pļaujmašīnu.Tad atmiņaā nāk pavasara pļūdi Aiviekstes lejpusē pie Pļaviņām,es dzīvoju km 4 uz augšu un tad arī šeit ūdens līmenis par met
riem diviem augstāks virs normālā,man stāvāks krasts,es dzīvoju itkā Latgalē Krust
pils novadā,pagastā vai Zemgalē,Ta gan tākā būtu aiz Daugavas,bet mana likteņupe
Aiviekste ir robežšķirtne,otrā pusē upei Vidzeme un Vidzemes pusē krasts zemāks,
tur mājas papusei ūdenī.Es sacerēju par savu apkārtni dzejolīti :"Es atstāju savu Lat
gali,Saule vēl augstu debesīs,Drīz tā jau Zemgalē,arī es pēc km trīs Vidzemē,pilsētā pie Aiviekstes,Daugavas -Pļaviņās.Sovasar ar portālu Amigos tiku pie jaunas draudze
nes,sarakstāmies vispirms Amigosā,tagad ar e-pastiem,bet man atkal skumji ap sirdi
sieviete pilnībā nav atklāta pret mani,jā,viņa ir palīdzējusi atbŗīvoties no pagātnes rē
giem,par kuriem es te visu laiku tracināju komentētājus.Tikai sieviete laikam dzīvē ir
daudzi cietusi un baidās pat tikties klātienē,var just ka ir labestīga,izpalīdzīga,bet ne
droša itkā esvarētu nodarīt pāri viņai un tas mani ļoti uztrauc,ka atkal varbūt man kār
tējais fiasko.Un nesaprotu kādēļ man mūžīgi tā,tikai nejauciet te iekšā Dievu,man vispār nav saprotams,kādēļ kristieši tik ļoti neieredz citādi domājošos,tādēļ jau arī man tādi Bloga jautājumi.Es esmu cilvēks un ja es esmu atšķirīgs domāšanā,nekris
tīgi,tad slikts?!

Hm.. nu tiesam kaut kādi neatpazīti lidoņi...a varbūt viena krītosā zvaigzne...vēšlēanos vajadzēja iedomāties!

Njā, es jau vairs ne par ko nebrīnos... Uzlikšu profila bildē to mērcējumu.

Kika, kā Tu zini, ka nelieto varbūt pamērcējas bišķi..un tā rodas optiskie māņi vai X-faili

Nē, nu nopietni, bija jau biku par daudz   , bet kā tad tas varēja tikt fiksēts manā fotoaparātā? Šamējais takš nelieto.

kuku, dažreiz arī viens santīms daudz ko izšķir....    robciks kaut ko noklusē

Viņa meklēja pazaudētu santīmu - tāpēc nobrāzti ceļi  

Kika, varbūt zemei vēl viens pavadonis..jeb biku aliņa par daudz un redzēji vienk. mēnesi vienā, bet sauli otrā pusē, es svētdien arī ko līdzīgu redzēju, tik mēness tad vēl nebija pilns

Skaties ar vienu aci - tad redzēsi vienu ..

Redzēju divus pilnmēnešus! 5-tā dimensija vai X-faili?