Suņu mīlestība, jeb instinktīvi emocionālā perversija.

7. sep 2013. 08:56

          Tā kādreiz arī man ir gadījies, kamēr rakstu vēstules, runāju randiņu, sieviete paspēj iegādāties vilku sugas kucēnu un tad arī viņai nākas dzīvot sunim, bet ne sev un vēl kādam citam.
          Laikam jau tā bija mana laime, ka tas suns paspēja /ierasties/laikā, jo ja man, būtu jādzīvo ar sievieti, kurai vēl vajadzīga suņa mīlestība, tad laikam mani apskaust nevarētu.?  
         Šādas situācijas nav mazums, arī patreizējos kontaktos, kad sievietei jādzīvo, ar suņa draudzību, priekš suņa, jo nekur, bez kārtīgām lauku vai citām mājām, lielos sanbernārus likt nevarēs.  

         Ja sievietēm smadzeņu bioloģiskā enerģija pārtop emocionalitātē pret suni, kurš saimniecībā, dzīvē nav absalūti vajadzīgs, tad nav jābrīnās, ka vīriem bieži uznāk alkahola lietošanas nepieciešamība, jo no sievas /atlec/ tikai plikais sekss. Viņas bioloģiskie instinkti, ar novirzēm, vērsti pret neproduktīvu dzīvnieku.
         Ir arī tādas, ļoti enerģiskas, kārtīgas, pievilcīgas, harmoniskas sievietes, kuras uzreiz teic, vai tad es ar suni dzīvošu!? Gribu vīrieti un bērnu.
         Diemžēl mūsu lielais vairums sieviešu savā vājumā, kad rodas bērns, zaudē dzimuminstinktu, pret vīrieti, saglabājoties tikai mātes instinktam un kaut kādam nestabilam seksam, bez instinktīvā pamata. No tā tad arī sākas dzīves apnicība, nepareizās sarunas par rutīnām, nepieciešamība pēc perversijām, jo pati galvenā perversija jau ir, veselā dzimuma instinkta zudums.
        Kad bērni paaugušies, un neprasa vairs smadzeņu enerģijas pārtēriņu, tad mostoties no jauna dzimuma instinktam, sieviete meklē sev citu, jaunāku, svaigāku vīrieti, ne to, kurš ar viņu nomocījies, izskatās ne visai pievilcīgs.
          Un tāpat, lielum lielajam vairumam, savus atjaunotos dzimuma instinktus neizdodas pilnībā realizēt, jo atjaunots vienalga, vairs nav tas, kas ir jauns, kas viņas noved uz seksa perversiju ceļa, pie kurām jau prakse bijusi iepriekš.
         Tikai nedaudzas sievietes spēj iziet visam mūžam cauri un saglabāt sevī instinktīvo harmoniju, gan vīrietim gan bērniem, nemeklējot nedz suņu, nedz citu vīriešu draudzības.
       Tur tad arī slēpjas, tas mūža mīlestības noslēpums.         

Atslegas vārdi: doma23289, daba9250, mīlestība34028, dzīve38592, attiecības38696

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (25)

Dzēsts profils 7. sep 2013. 09:25

Nu kas pa muļķībām! Man pašai ir trīs bērni, divi suņi un vēl kaķis. Un es neesmu atteikusies no seksa ar savu mīļoto cilvēku.
Ja sievietei blakus ir vīrietis kas spēj uzbudināt un ieinteresēt tad bērni un dzīvnieki nav šķērslis.
Tas vis ir tikai vīriešu galvās un plus vēl slinkums. Viņi pierod pie sievietes un gaida kad viņa spers pirmo soli.

Leonora t. 7. sep 2013. 09:22

Ja nespēj mīlēt dzīvnieciņu,kur nu spēs mīlēt sievieti un vēl vairāk bērnus.

Nellija B. 7. sep 2013. 09:13

Laurīt, ja būtu jāizvēlas starp tevi un suni, izvēle noteikti kristu par labu sunim   Un nomierinies un nekomentē, man nav suņa, toties ir vīrietis, bet uz šādu tekstu reakcija ir neizbēgama - smiekli un šaubas par tavu veselo saprātu   Vai tev pašam nekad nav ienācis prātā, kāpēc tu nevari atrast sievieti? Padomā varbūt par to.

Lauris E. 7. sep 2013. 09:07

Aha, ja ir reakcija, tad katra priekš sevis, kaut ko būs atradusi.

Dzēsts profils 7. sep 2013. 08:59

....atkal muldi ....nu no kurienes tu to visu ņem?

Autorizācija

Ienākt