Kad miglas mētelī tu kautri tinies,
lai piesegtu,ko apslēpt prasa prāts,
jau domās silti azotē man vijies,
bez mulsuma,ka ieraudzīt var kāds.  

Vēl oktobris ar rudens vējiem cīnās,
no lietus šaltīm pasargāt var jumts,
jau atkal nakts pie nama durvīm mīdās,
kas lieku stundu uzdāvinās mums.  

Dažs priecāsies,būs rīta stunda gaiša,
cits pukosies,jau agri tumsa nāks,
pa savam katrs mīlestību maisa,
var vienu vadīt sirds,bet otru prāts.  
(wnk andrejs)