Tak neskumsti,kad rudens lietu sijā,
kad ik pa laikam vēji niknāk brāž,
ir laiks,kad nakts ar dienu krasāk mijas,
un lidot mācās lietussargs pat dažs.
Pie smilgas pieturies,līdz klāt tev steigšu,
no vēju brāzmām rātni pasargāt,
kā ozols liepai siltus vārdus teikšu,
lai azotē tavs gods tiek nosargāts.
Un cik vairs ilgi, sniegi laukos klejos,
un vēl pēc laika pavasaris jauns,
bet šobrīd taurentiņi sirdīs dejos,
kā sakot - kas nav aizliegts,tas ir ļauts.
(wnk andrejs)
Atslegas vārdi: Dzeja18356, attiecības38715, attieksme3443
Tai vientuļā kapsētas priedē,vēlā rudenī,
Sirms krauklis nāks vakaros dusēt
Un tas būs mans pēdējais draugs.
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst !
Rudenī kad lapas birst,
Krūmi ir bet nav kur dirst !
tas maita kaut kur dejo...bet Viņa, lai!!! pie sausas smilgas tveras.... Tu esi nelietis!
pēdējās divas rindas visu sabojāja..pārtaisi
Kursh teica,ka latvieshi ir maza kashkjiga tauta?!Re kaa dzejo!
Mani priece vissi gadalaiki-un skumt navlaika.
Es tavu maizi ēdu
un dzeru no tava trauka;
es aizmirstu savu bēdu,
bez baiļu nāk rudens auka.
No tavas rokas rodu
es savas dzives sparu;
lai ņemu ko vai dodu,
tik tavu prātu daru.
Kad tavu darbu redzu
un tavā solī eju,
es jaunas gunis dedzu
un gūstu jaunu seju.
(Z.Mauriņa)
Tās ir Rudens Pēdējās Dienas...
Nepatīk rudens, it īpaši šā brīža pelēcība tajā .....
kaut kāda Mīlnieka misija- neizpildīta....
pārējais- dzeja vien - solījums no valdības
Neziedonis.
..ar visi smilgu aizlidos... kamēr nāksi Tu....tu-tuuuuuuu