Es kādreiz gribēju
6. jan 2014. 15:19
Es kādreiz gribēju būt
Maza sniega pulkstenīte ,
Kas neredzama tev un taviem skatieniem ;
Tik ļoti mīlēju es tevi ,
Bet , šķiet , tu nenojauti to.
Es gribēju no sniega ārā spraukties ,
Lai tevī paraudzītos ,
Kad tu gaŗām ej ,
Bet sārtums manos vaigos
Būtu nodevīgs , vai ne ?!
..........................
Nu laiks ir aizsteidzies ,
Un viss ir savās vietās stājies :
Es tagad naktsvijole - tālu tālumā ,
Bet tu - mans tālums ,
Kas pie sevis velk !
06.01.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Attiecības38715
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
6. jan 2014. 22:07snigpulkstenīte pirmā ziemu uzveikusi...zvana...zvana...zvana ...dzin...dzin...dzinnn
Daba izberzē actiņas... ievelk elpu-žāvājas
velk sniega segu nost..un basa pa zaļu paklāju aiziet...pie sārtā rudens-tas bagāts vīrs... ledusskapi piekrājis
Ingrida X. 6. jan 2014. 20:31Pēdējās rindas uzrunāja par daudz tieši...
Tikai nezinu- vai pret to Tālumu, kas velk, sevī jācīnās, vai arī- ļaut sev būt spēļmantiņai un spēlēt tās pašas spēlītes, kaut ilgi nezināju, ka to daru.. Jāpafunktierē, kad smadzenes kaut mzl sāks pavaldīt sajūtas..
Alise .. 6. jan 2014. 19:32..nu skaistas dzejas
Dzēsts profils
6. jan 2014. 15:50Nevaru,Ingriid!Shitas tak koka zirgs....
Skaidrīte G. 6. jan 2014. 15:43Viss nāk un aiziet tālumā ,
Bet cits kas vietā nāk ;
Tāds plūdums nenovēršams ir
Uz zemes , debesīs un dzelmēs !
Dzēsts profils
6. jan 2014. 15:42Valdiņ,Tu tak vari iedadžoties zirgam krēpēs un auļot vējam gar ausīm svilpojot
Dzēsts profils
6. jan 2014. 15:35Kaads kaadreiz gribeeja,bet es veel tagad gribu
Bet ne par floksi.Dadzis gribu buut!
Un kjerties meichaam brunchos,bikshu steerbelees,
Bet kas to deva...Tagad visas dzjinsos-nav kur piekjerties.
Un skatos es it vientuljsh,kaa aiziet taalumaa
Taa graacija,tas plastiskums,tas kaardi(i)naajums....