Pagājušajā pavasarī es pastaigājos pa parku. Netālu no manis stāvēja māte ar trīsgadīgu meitiņu. Mazā meitene turēja rokā pie striķīša piesietu hēlija balonu. Pēkšņi asa vēja brāzma paņēma balonu no meitenes rokām. Es sagaidīju, ka tūlīt sāksies liela brēkšana.

Bet, nē! Kad mazā meitene pagriezās un ieraudzīja, kā viņas balons pacēlās debesīs, viņa līksmi iesaucās: „Wow!”

Es tajā brīdī to neapzinājos, taču šī meitene man kaut ko iemācīja.
Vēlāk tajā dienā es saņēmu telefona zvanu no personas, kura ziņoja par negaidītām problēmām. Es jutos tā, it kā varētu momentā atbildēt: „Ak, nē, ko lai mēs tagad iesākam?” Bet, atceroties mazo meiteni, es dzirdēju sevi sakām: „Wow, tas ir interesanti! Kā varu Jums palīdzēt?”

Par vienu esmu pārliecināts – dzīve vienmēr mūs izsitīs no līdzsvara ar savām negaidītajām problēmām. Tam tā jānotiek. Tas, ko mēs varam paredzēt un mainīt – ir mūsu attieksme pret tām. Mēs varam izvēlēties stresot vai būt pozitīvi.

Lai kāda būtu situācija, pozitīvs „Wow!” vienmēr uzvarēs stresa pilno „Ak, nē.”
Tāpēc nākamreiz, kad piedzīvosi negaidītas dzīves brāzmas, atceries mazo meiteni un padari to par „Wow!” pieredzi. Šāda attieksme vienmēr nostrādā.    

                                               ( no neta )