mācies tas stimulam!!! citādi- atradīs citu slaucēju

Es saprotu Līva uz ko Tu tēmē ...izcila slaucēja....bet es jau ar rokas klēpī neesmu salikusi

tā Govs stāvēja aiz drāšu pinuma žoga...un ļāvās raustīties....

tiek gam žoga restēm par cauri---sapnī redzēju, ka kaimiņienes govi slaucu-raustīju aiz pupiem...piens tāds pelēks...nekam derīgs...WOT biju aizkustinājusi viņas Krūtīs sirdi...
ko viņa tur šlāca man... izlēju zemē no slaucenes...un izskaloju, tādu pat teliņam nevar dot

Nu ja ...nu ja...Kūkole vairāk neko par kukū pateikt i nemācētu...visu Màriņas Laimi ar saviem bīdāmiem tekstiem vēl aizkūkotu. ...Viņš atkal redz man cauri...

Caur ērkšķiem un caur dadžiem iedams,
Es nemeklēju līksmības,
Es meklēju tik patiesības,
Es meklēju tik taisnības.
p.s.Viena ieraksta sakarā.

sirds pieder TAM, kas viņpus žoga-kaimiņu āboliem.../Dullā Daukas sindroms-kaut kur noteikti ir laime/...bet kaimiņš skatās, tavā teritorijā...ko esi nepamanījis

Manā dzīvē gan gandrīz vienmēr ir bijis tā - sirds stāv pie žoga ( negribīgi ), bet žogs viņu pārceļ savā teritorijā. Sākumā ir pretruna , bet vēlāk rodas brīnišķīga saskaņa.
  Dzīves ceļi ir tik dažādi un neizdibināmi .

  ..lec!,..påri vientuljåm salåm,..
...lec!,påri mezjiem un pljavåm,
..lec!,.pat ja negaida neviens tur!.(..PRÅTA VĖTRA)

Man nekur nav jālec !  

..jågaida,kamėr zjogs uzkritiis virsuu?.. ..lec tik påri,Skaidriit!..

Jā, Juta , uzrunāja Jūsu komentārs ( bieži dzirdēta doma ! )   
Bieži vien prāts sadarbojas un saskaņojas ar sirdi , bet . varbūt , reizēm ir konfliktsituācija ; viens grib to , otrs - ko citu !? Tad nu jāstāv pie žoga ( tas tomēr ir augstāks un varenāks !!!) un jāgaida.  

..Valdim $odien dziesmotais riits?..un Tev liekas ,ka Kuukoliite varėtu buut populåråka par
  ''dåvåja Mårinja meitinjai ..,aizmirsa iedot vien,..laimiiti.''?

,,Jo paar zjogu raapjas dveeselee man cits...."A.Kukule(ne Kuu koliite)

...laikam mana ieraksta sakarå?..