Cilvēks iet pāri … cauri šai Pasaulei un vienmēr aiz sevis atstāj pēdas…Vienmēr… Aiz mums paliek pēdas ceļu putekļos…
Aiz mums paliek pēdas ziedošās pļavās…
Aiz mums paliek pēdas jūrmalas smiltīs ... Paejot laikam šīs mūsu atstātās pēdas pārklāj putekļi ... zāle ... smiltis ...
Šķiet to vairs nav – Laiks tās izdzēsis! Tomēr ir kādas Pēdas, kuras nespēj izdzēst pat Laiks!
Tās ir Pēdas, kuras atstātas mūsu Dvēselēs…
Pašu iestaigātas ... citu iebradātas ... Nereti mēs mēģinām kādas no šīm Pēdām izdzēst … aizmirst … pārklāt ar kaut ko … vai vienkārši nobradāt tā, lai Tās vairs nemanītu! Un uz kādu brīdi tas šķiet arī izdodas! Bet tad kaut kas saviļņojas mūsos, pārskrien it kā liega brīze un rūpīgi maskētās Pēdas atkal kļūst redzamas... Diemžēl arī Tās, kuras šķita izdzēstas uz mūžiem ... ... viss ir palicis mūsos – gan pašu iestaigātais, gan citu iebradātais ...
…viss ir palicis mūsos – gan tas, ar ko lepojamies un par ko ir prieks, gan tas par ko ir kauns un kas izraisa skumjas … Pēdas Dvēselē nevar izdzēst – par Tām var tikai uz kādu laiku aizmirst … izlikties, ka To nav!
… Pēdas Dvēselē paliek un paliks vienmēr … ...un patiesībā jau mūsu Pēdas nav zudušas arī ceļa putekļos ... ziedošajās pļavās ... jūrmalas smiltīs... – tikai tās kļuvušas nemanāmas acīm ... ...cilvēks, ejot pāri... cauri šai Pasaulei aiz sevis vienmēr atstāj Pēdas...
Kādas ir Tavējas...?
Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecības38715, saskarsme17, dvēsele24, pēdas0
Tad ir jāizdeg kādai SAULEI...lai izdzēstos no Atmiņas... kas tur ir bijis par Notikumu...kura vairs nav tā ir Melno caurumu/robu mīkla...
domaju, ka diezgan paliekosas....
Būtu jau labi , ja kādas aizskalotos , bet reizēm tās pārāk dziļi iespiedušās .
..Harij,...ir pēdas, kuras laiks "aizskalo"..ir pēdas, kuras atstāj gaišas atmiņas!
Tas labi , ka paliek pēdas , jo savādāk būtu kā tādi ņeviģimkas , itkā mūsu nemaz nebūtu .
Es arī ticu
Ticu
Jā , cenšos tāds būt
..Tu malacītis
Jā , ar zaru slotiņu aizrušinu
..vai Tu .noslauki tās aiz sevis, kukū?
Manējās ? Es cenšos pēdas neatstāt .
Jā, iim es, pārsūti , lūdzu, man to dziesmu...
Tadel iespeju robezas pieteikt apelacijas prasibas-izskatisanai.Lietvedibas.
Cilvēks - Dievam: -- Klau vecīt! Kad gāju lejā tu teici, ka man stāvēsi klāt visu laiku! Kaut kā nejutu!!!
Dievs ;; Paskatīsimies tavas pēdas kartē !!
Cilvēks -- Re, re -- iet divas un uzreiz vienas un tad divas -- vienas, utt. !! Kur tu muki no manis???
Dievs -- Es nemuku, bet tajā laikā tevi uz rokām nesu!!!
Ja vēlies pārsūtīšu tev to dziesmu -- izpilda Svetlana Kapilova -- uzsit ja vajag!
Vispār viņai ir smagi gabali!!
Paldies!
Cilvēks - Dievam: -- Klau vecīt! Kad gāju lejā tu teici, ka man stāvēsi klāt visu laiku! Kaut kā nejutu!!!
Dievs ;; Paskatīsimies tavas pēdas kartē !!
Cilvēks --
.. par tām Pēdām, kas dvēselē.
Tev izdevies pateikt tik .. sāpīgi precīzi!!
.. par cenšanos aizmirst, maldīgo pārliecību, ka tas izdevies, jo jau gadiem sajūtās neviena iekšēja pieskāriena! Nu forši!
.. un tad, galīgi 'no zila gaisa', pirms dienām dažām par sevi atgādināja mana Pagātne. It kā- lai taču! Tāpat elpojam zem saules vienas, nu un? Bez tam- sen taču jau aizbradāta ciet! Un- zini?- lai kā gribētos tādos brīžos būt "0" punktā, vai vsm- atcerēties to labo, bet- nē!- uzvandīja visus tos rēgus, kuri, šķiet, aprakti un aizauguši nātrēm vai zilām puķītēm, vienalga!, jau sen! Jutos, jā, pat fiziski slikti, cik tie sagrabējušie skeleti skapī ir sīksti!
/sanāca par ne tām jaukākajām Pēdām.... ka ir, tā ir /
Manējās? Ne tuvu vnm ziedošas! It bieži tādas, ko gribētos izdzēst savos un citu /visvairāk jau- mīļo/ failos. Bet? .. nu jā..
tu esi sapiipeejusies???
Tās ir šādas:
Ar krāsām,kuras gribēs dzēst
To reibumu,kas vēl ik dienas
Deg tumšsarkanās magonēs.