#####
19. feb 2014. 10:04
Kad klusi veros zvaigznēs spožās,
Man ir tāda sajūta,
Ka sirdi pārņem siltums spējš.
Klusi...
Nemanāmi...
Bet tomēr jūtami.
Un liekas,
Tu arī veries tajās pašās zvaigznēs
Un domās kavējies pie manis.
Es to visu jūtu!
Jūtu, ka neesmu vairs viena tajos brīžos,
Ka tomēr neesmu Tev vienaldzīga,
Bet tas viss pazūd...
Pazūd tieši tad,
Kad no debesīm pazūd pēdējā zvaigzne
Un iestājas jauna diena,
Kad atkal jūtos vientuļi.
Tā tas atkārtojas dienu un nakti,
Jau vairākus gadus,
Kopš mīlu Tevi...
Atslegas vārdi: attiecibas38715
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzintars B. 25. feb 2014. 02:26Sapņot ir labi bet dzīve iet uz priekšu.
Jut i. 19. feb 2014. 14:45..jå ''pesimisma plagjiåts''...
Juta J. 19. feb 2014. 14:43Tas tikai iluzijas manas,
nekas,nekad ta nenotiks!
Dzēsts profils
19. feb 2014. 11:34...un satiksieties TUR-uz vienas zvaigznes-divi vien...kā Pirmcilvēki no DIEVA....
Pirmie un Pēdējie-Vienīgie...tur....kaut kur...bezgalības tālā punktā
Dzēsts profils
19. feb 2014. 11:12Skumja dzeja,bet......mílas cieshanas Tev palídzéja ielúkoties zvaigznés..
Leonora t. 19. feb 2014. 10:57Godīgā atzīšanās!Lai viņš ieklausās,ko tu viņam sak.
Maija V. 19. feb 2014. 10:32Arī vēji,kas matus jauc ir vieni un tie paši...tie atnes sveicienus,mīļi noglāstot
Sandris X. 19. feb 2014. 10:31