...noliec pie malas ambīcijas, aizvainojumus, godkārību u.c. tamlīdzīgas lietas ...

   Atceries kādas bija attiecības pašā sākumā, kā Tu skatījies uz viņu, ko juti, ko sacīji. Centies neatbildēt uz otrās pusītes aizvainojumiem. Ja prasās atdarīt ļaunu ar ļaunu, tad saki sev STOP ! (Tas nebūs viegli - it sevišķi sākumā) Uzmanībai jābūt koncentrētai nevis uz otru cilvēku un jāatdara viņam "pēc nopelniem", bet abu skatieniem jābūt vērastiem vienā virzienā, un tajā virzienā arī soļojam pa dzīvi... Attīsti sevī MĪLESTĪBU, piedošanu, spēju mīlēt,  
vispirms - pašai sevi,
  Tad - savu tuvāko;
  Tad - iemīli savu ienaidnieku ( kā mācīja Jēzus ) un Tu jutīsi ka ienaidnieku vairs nebūs...

   Tā nu bija mana atbilde uz Tavu jautājumu, bet pirms tam vajadzētu saprast kas Viņš ir par cilvēku, kā saskan Jūsu raksturi visās jomās, vai Jūsu dabīgajos likteņos ir lemta kopdzīve (faktiski to vajadzēja noskaidrot pirms sagājāt kopā).
  Ir dzirdēts ka vienā otrā gadījumā ir palīdzējis ekstrasenss...
    

Jāmeklē kopīgas intereses,tad būs attiecības.

Manā gadījumā bijusī, kad mani pameta ar bērnu un vēlāk, kad sāka to nožēlot un gribēja ar varu tikt atpakaļ, iespītējos un ne par ko, kaut ar topošo draudzeni nekas vis spīdoši un gludi negāja, vienalga, nevēlējos piekāpties, kaut es viņu mīlēju un tagad, kad pagājuši jau vairāki gadi un patreizējā draudzene arī ir gaidībās, saprotu, ka izdarīju milzīgu kļūdu, jo iepriekšējās attiecībās bija tā harmonija un sapratne, bet jau ir par vēlu; bērnu neredzu, māte jau puspasaules apstaigājusi un, lai gan saka, ka veca mīla nerūs, tomēr pagātni atgriezt, man šķiet ir sāpīgāka nekā spēju sev to tagad iedomāties....

Nav tādas receptes vai padoma , viss pašu rokās un saprašanās iespējās .

Tu esi Ciešās attiecībās ar Viņa Bērnu...tas būs Tavs arī dzīvē...ja nepadosies.

Bērns, kad paaugsies, Tev paldies neteiks; par to, ka k- ko, neesošu, centies saturēt it kā Viņa dēļ!  Gluži pretēji: Kam, mammiņ, to vajadzēja?
......................................
Domā, lem pati. Glāb, ja domā, ka tas ir ta vērts.

vasja , tu savu sievu netiki redzējis, tikai pēc kaimiņu nostāsta dzirdējis....

Attiecības jāsaglabā pašai.un jārūpējas,lai tās būtu stabilas..pat vislabākie padomi no malas nelīdzēs neko.

Ta cilveks-nezinot kada veida-Chibrikos un Eskorta iedzivojas-tagad atraitnis

Ari sieva man esot bijusi skaistule...atraitnis.

Ja gimenes strids,vai kadas prasibas saistiba ar berna nodrosinajumu-izskatitu...

Varbut saistits ar Iekslietu strukturam-pat Tellekom-Baltcom parstavis deres-sadarbibai.

Vai Latvijas Armijas Virsnieks?

Iespejams sadarboties ar CIP-ja intreses vienadas-par parejo vienoties-ja pieejama patiesa informacija...

Kuras,juk,nav jegas glabt.Agri vai velu,tapat izjuks...................

bet ja pilnigs tuksnesis,tad pakistanas,indijas,turcijas,nigerijas,kongo puishi tevi jebkad bus gatavi noprecet...

liekas,ka baidies tikai ventulibas.....gribes ari citi tevi rutinj....esi diezgan pemiliga...atrodi savam bernam labaku teti par biologjisko....

Glābt- nevajag un nesanāks... jo tas iemesls- kāpēc radās nesaprašanās- nekur nepazudīs..Kamēr to neizpratīs, nepieņems un neizlems- ir svarīgi, vai nav--- arī otrā iespēja,--beigsies ar tādu pasu rezultātu-strīdiem un šķiršanos.. Jā, situācija- palikt vienai ar mazu bēbīti, nav patīkama, tomēr--- lasot rakstīto - negribas 3 gadu attiecības laist vējā... bērnam vajag abus vecākus... nav iespaids, ka - otrs ir svarīgs... ir svarīgi- nepalikt vienai,un -  lai būtu tā kā pati vēlās.. Divi cilvēki ir atškirīgi,  var ņemt vērā, ka sieviete stāvoklī- ir īpaši emocionala būtne, tomēr- ir japadomā arī par to- ka otram ir savs skatījums,  nevajag pārspīlēt  nedz savu stāvokli, nedz otra attieksmi.. Protams, nerunājam par īpasi kritiskiem gadījumiem, kad notiek vardarbība .

Labi ..ka to saproti . Vecāki ..kuri dzīvo kopā pienākuma pēc   tas nav atrisinājums ! Neuzticos nekādiem psihodakteriem ..pašiem jāizrunā , kas runājams .Vecāki dos bērnam vairāk .. ja būs laimīgi atsevišķi .......nekā nelaimīgi kopā !

Ar bērnu netiek te spekulēts...Bērns tas ir kaut kas svēts un jauks...Vienkārši bērniņam vajag abus vecākus:( Vienkārši tās bailes ja ceļus nāks šķirt kurš mani vairs tādu gribēs?:( Negribās 3 gadu attiecības tā vienkārši laist vējā:( gribas tomēr kaut kā atrast to pieeju cilvēkam mīļotajam, lai viņš saprot ko es no viņa gaidu - attieksmi un sapratni..Esmu tagad ļoti emiocionāla, hormoni trako, bet kā lai līdz viņam to visu aiznes...Es ticu tam ka esmu pati pie daudz kā vainīga. Varbūt iet pie psihoterapeita? Laikam jau pareizo zāļu šai problēmai tiešām nav:( un neviens palīdzēt man arī nevar:(