Ati,naivs jau tagad nav modes vārds.Man gan priecē,ka reizēm vēl esmu gaužām naiva.

Tīri,nevainīgi un naivi.Daudziem par patikšanu.

Ati,labais jau dvēselē esot.No dzimšanas esam tīri un nevainīgi.

Pārāk nopietni meitenes šo tēmu uzņēmušas....man patīk pakratīt ar pirkstu...bet tas drīzāk draiskā manierē...ejiet vien savu ceļu , neviens to arī neliedz

Esmu sava ceļa gājēja, kā Tu un Tu un Tu... Pateici labi, Līva! Arī mani kaitina tie superpareizie un paštaisnie!!! Un- zini?- no ārpuses tiem visspodrākajiem, tiem naskākajiem pirksta kratītājiem, visbiežāk- iekšā tāda mēslu čupa, ka saožama pa gabalu!!! Nerakstu no zila gaisa, rakstu, ko zinu.

A kāpēc netīrumi jāvāc?Vai tad labu neko nevar iegūt?

Līva,jo smalkāka sabiedrība,jo vairāk intrigu.

kur tad ir tas pareizais ceļš-dvēselei -daudziem-tas aizved uz krogu-tur ir saprotošākas Būtnes...nekādi pārmetumi.
Cilvēks neviens! nav tik grēcīgs, kādus tos padarīt pūlas visi Paštaisnie. Par katru nokritušu drupaču pārmet-Tu saturēt maizi neproti...tu pielāčo grīdu, tu zābaciņus esi nosmērējis...es dažreiz domāju-lai Viņi pārceļas uz debesīm...lai nestaigā pa to,pašu zemi...ja reiz tā tik Netīra.

Kūkolīt,parunāšana reizēm arī izved uz pareizā ceļa.

Ingrīda,labi esi uzrakstījusi.Patiesi,dvāselīte trausla visiem,tikai cits no apkārtējiem novēršas,bet cits tiecas pēc tiem.Un jāmācās ir mums visiem,lai sliktumi nepielīp.

saplēsīs...tādas leonorītes ...kas citus visur nosoda. dvēsele ir ļoti trausla...pat visstiprākās maskas reiz krīt-un tā izlīst...redzēju reiz vienu vīru, kurš beidzot apraudājās, nokaunējās par to-aizskrēja vienatnē... un prasīja-kas man notika

Nu no runāšanas vien tā stikla glāze arī tīrāka nepaliks...atrotīt piedurknes un rīkoties

Visiem sāp viens un tas pats...grozi kā gribi...atzīst to vai ne...bet līdz nonāk Zināmos apstākļos vai atklāties pastiprinošos-redzi-ka visi ir vienādi! Bet kaut ko kādam draudēt, kā Leonora    ...viņai lakam pagalmā akmeņu kaudzīte sanesta -gadījumiem...

... kā vnm- zinu tikai to, ko zinu! Dvēsele nenocietinās! Cik trausla tā ir, tik trausla tā paliek. Jāmācās tikai sevi pasargāt, un tie, kā jau teicu, ir ārējie uzslāņojumi!- veids, kā es reaģēju, veids, kā aizveru kādas durvis, pavisam.... ai, domu jau uztvēri! Kodols ir nemainīgs! Šā vai tā. Tas, ka dažam labāk uz mirkli top, pasāpinot kādu, kad pašam sāp, tas gan. Neesmu pati bez grēka, bet- mācos to vairs nedarīt. Mācos.

Ingrīda,biezāka āda jau dvēseli varbūt sargā,bet reizēm tā arī nocietina.Jauki,ja cilvēks spēj caur biezo kārtu saskatīt labo,kas apkārt.Bet reizēm sāpina otru,jo pašam taču sāp.

Līva,tad ar gadiem tās acis nogurušākas.

... Mairit, atvaino, ja es tgd uz parāk nopietnas nots! Bet- ja kāds iespļauj Tev dvēselē, gribi teikt, ka aiz to Viņa, Tava Dvēsele, raupjāka taps???, jo Tu raksti: ".Cilvēkam arvien mazliet no apkārtnes kaut kas pielīp.Vismaz smalkāks jau nu viņš netiek." Manējā- noteikti nē!! Jā, es mācīšos biezāku ādu audzēt, bet ne jau aiz to- mana DVĒSELE mainīsies!!!

atgriezīsimies pie tradicionālā teiciena-acis rāda Dvēseles Stāvokli...vai tām vajadzīgas pirktās palīgierīces-lai sajustos Vesels.

Ingrīda,neko darīt,jo berzst ar skrubi to ar nav ieteicams.

Es nemaz nepierunāju, lai piekrīti, Mairit. man tie Perfektm-plastmasa gabaliem pielīdzināmi