Kuku,viss kas bija manos spēkos ir izdarīts.Tālāk nododu visu liktenim.

Bet bez pagātnes taču nevar - pagātne ražo nākotni , un tas kas notiks rīt ...daļēji  tas būs  šodienas darbības-bezdarbības rezultāts  

Dzintra,tur Tev pilnīga taisnība.Pagātne kā rēgs stāvētu blakus.

var jau mēģināt visu no gala, bet tas nekad nebūs kā pirmajā reizē. ja mēs mācētu izdzēst pagātni, tad vēl būtu kāda cerība, bet vai mākam.

Rīt jauna diena! Daudz saules! Daudz jaunu domu! Pavasaris! Lai VISIEM!
Mairita, - Tev lai dubultā!!!   Ar labu nakti!  

Es zinu, ka esmu sentimentāla.
.Ilon, Tu tik silti to visu uzrakstīji..  
Paldies Tev!!

Ingrīda, sapratu, ka Tu dodies "tālās zemēs", tāpēc pasteigšos Tev pirms ceļa atzīties, ka šobrīd esmu aizrāvusies ar Lorēnas Oliveras grāmatām (it kā "bērnu", bet nemaz ne "bērnu", it kā sieviešu romānu autore, bet nemaz ne tikai sieviešu ), bet iedomājos, ka Tev varētu patikt jau pieminētā "Pirms es krītu" un "Delīrijs", gan jau varbūt esi lasījusi, nezinu. (Mairita, Tev gan šobrīd tā nebūtu "derīga" lasāmviela.    Pārāk daudz "slidenu" domu... ) Bet nu ļoti jau gribas, lai visiem GAIŠAJIEM cilvēkiem tikai gaišas domas, gaiši ceļi un balti, stipri tilti!

Nu ... pasēdēsi pie viņas laiciņu un tad rāpsies pāri lai ieraudzītu jaunu sienu  

Kuku,ko es pie tās sienas darīšu?Dievu lūgšu,vai?Atpakaļ citi jau redz manus tauriņus.

Atpakaļ rāpties nevajag , nospraud robežas jaunas līdz ar sienu   .

No lielām porcijām medus var nelabi samesties .... vajag ar mēru - ne par daudz , ne par maz  

Kuku,nu ja ,kaut kā bez skrambiņas jātiek atpakaļ.

Ingrīda,cik patiesi.Jāpieņem to ,kas ir patiesībā.Manas mocības viņam var izrādīties medus.

Siena   ...Tas normāli .... tāpēc jau ir robežas  

   Ierakstīju savu īpašo ierakstījumu kladītē... un- jā!- sapratu gan!!! Paldies Tev par šo izteikumu, IlonCi! :) ... Mairita! Tur ir kodols!!!!
   Viss, ko es varu vēl, ieteikt, izlasot Tevis rakstīto: "Jaunībā nenovērtēju,to kas man tika dots.Tagad cenšos atgūt,bet bezcerīgi. "; izlasi Makinnonas "Dejas "Ražas mēnesī"; nu NAV atgriežams tas, ko pazaudēji, nenovērtēdama!!! Bet- ir gūstams kas jauns, cits!!!! Mēs katra savulaik neesam ko novērtējušas, un- vai tagad tīsim vienu pēc otras vecās filmas vaļā???  Tālāk, citur, esi gājusi Tu. Tālkāk, citur, ir aizgājis Viņš. Tā tam būt, un tas vnk- jāpieņem.
..................................
... man- luriņi pa grīdu, jākrāmē čemodāns.... bet- ļoti ļoti patika atrasties starp jums, Meitenes gudrās, mīļās un jaukās! Paldies! :) Tev, Mairita, ka sanāca te vienkopus tik daudz gaišuma un labvēlības! Caur Tavām sāpēm, bet- redzi!- gaismiņa taču!

Alise,es jau pārkāpju,bet pretī ir mūra siena.

Ilonci,tad es esmu sapratusi pareizi.Sāpēja ļoti pirms pieciem gadiem,tad pierima,jo sapratu,ka neko nevaru mainīt.Tad atkal uzausa cerība,bet izrādījās,ka tikai māns.Tilts vesels ir tikai manā pusē. Liels Tev paldies.Tu pat nezini,kā man palīdzi.

Jā , jā Ilon ... un prarast nekļūdamies  

Un labi,"ārējiem" nemaz tas nav jāzina...
Un reizēm padomāju, cik interesanti, ka tieši šeit /it kā esam svešas, tai pat laikā tuvas/ ka tieši šeit mūs reizēm saprot labāk!!!
Ilonci, ļoti labi pateici..par tām robežām-TIKAI JĀSPĒJ TAI PĀRKĀPT!!!
Tas prasa laiku....

Mē baidāmies pārkāpt robežas, ko paši sev esam novilkuši...Salauzt restes, ko paši sev esam "izkaluši", jo baidāmies būt ievainoti no sāpēm, ko paši sev jau iepriekš esma izdomājuši, ka tādas būs...Un jau iepriekš, neko vēl nedarot, domājam, ka nākotnē spertais solis var būt kļūda...Jo mēs "dzirdam" lūztoša koka troksni, kuru patiesībā nemaz "nedzirdam"...
"...ja tu pārkāp robežu un nekas nenotiek, robeža zaudē nozīmi..."