Dažbŗīd sāka pārņemt sajūta, jā, neesmu tikusi vaļā no tās- līdz galam- joprojām, ka iesaistīties, kkādos noliegumos vai- vienalga- formās kādās- pret to vampu, kas jau gadiem nosaka blogeru toni te, tas vnk ir velta sevis izšķiešana, jo- ar savu vienu vienīgo profilu, cilvēks- šajā monstru karaļvalstī- nevar panākt- neko!!!  Jā, var jau teikt: piever acis, un- kas tev???, vēl jo vairāk- ja tie reitingi nerūp ne tev, ne vēl vienam otram, kas, lai arī ienāk te bieži, tomēr- kaluma cita /Atis, Mairita, Lāčuks, Klepiņš,  Ineta, Elita.... ai, varot kādu nenosaukt, labāk neturpināt- pārējie jau paši to- sevi!- zina! /..
   Tādēļ- man bija bezgala svarīgi dzirdēt to, ko Tu, labā un tīrā Meitene, vakarvakarā man uzrakstīji:
  vakar 23:08
"Ingridiņ, lai kur Tu iebristu..vienalga kādos sū...Tu vienmēr paliksi savā būtībā...tikpat patiesa un laba!!"  .. Jā, man vajadzēja to dzirdēt- gan!!! Jo- brīžam sāku nicināt pati sevi par- kaut daļēju- bet tomēr- iesaistīšanos, šajā donkihotiskajā cņā- ar neiznīdējamo; nevar gaidīt godīgu rīcību no tā, kuram vnk- jēdziens tāds- svešs.
   Ir skumji, ka visu šo sū.. pēc, daudzi cilvēki, kas agrak te iesaistījās- vai ar blogiem, vai komentiem.. vnk šo vietni vairs neapmeklē! Jā, virtualitāte ir un paliek tikai- virtualitāte, bet- ir reizes dzīvē, un tādas var pienākt- katram!, kad šī, lai arī mazmazlietiņ mānīgā, atrašanās starp cilvēkiem, spēj tavu ikdienu saturēt kopā, priecīgāku. Tikai- ne vidē netīrā, diemžēl. Mēs esam katrs savādāks- viens vairāk par to, otrs- šito; viens kko uztver tā, otrs- savādāk.. tas viss ir tikai normāli!!! Bet- jā, atkārtojos!- gribas ar savām domām, prasmi vai neprasmi- ko, būt vidē- visiem vienādi draudzīgā, visiem- uz noteikumiem- vieniem.. Utopija, vai ne??, manā-
"jaunumā"
   Varu daudz ko nepieņemt, ko Tu un kā, bet par vienu Tev, Robčik, paldies gan- Tu sakustināji šo dīķi!!! Kā te izskanēja: sagriežot visu, kājām gaisā   Ja viens cilvēks var gadiem rīkoties paņēmieniem netīriem, tad- kas pret to ir nedēļa vai pāris??? Vismaz jautrāk, paskatoties pusītē- labajā
   Atvainojos, ka tas, blogā šajā, bet- goda vārds!- negribējās veidot atkal savu, par tēmu tik apzelētu!!!
   Lai diena Jums izdevusies!

       Sapnis par Latgali

Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.

Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –

Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...

Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.

Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
                       /Valdis Krāslavietis/

...tas vīrs brēc un nesaprot kāpēc citi brēc... Ilga ilgaida viņa blogs( 5 )...

Nu kas pa vīra brēcienu...