Laba atziņa ,- dziļa un patiesa .

Hmmm ...Bobs Mārlijs droši vien bija grūti paciešams cietējs    

Nedomāju , ka tā laba doma , noskaņoties uz ciešanām.
Domas taču transformējas !  

Tieši tā, Ingrid, tā ir dziļa tēma...Un tas vienalga..vai to teicis Pēteris, Miķelis vai Bobs...
Ja mani šī atziņa "aizķēra", tad es to izlaižu caur savu dzīves pieredzi...un paskatos noteikti savādāk uz šo atziņu nekā Bobs...Galvenais, ka tā vispār liek par kaut ko aizdomāties!!

   Skāri tēmu dziļu. Dzīvē- izdzīvojamu- rīkoties tā, vai šitā... Katrs jau savus lēmumus pieņems pats, bet- kādreiz IR vajadzīgs kāds vārdiņš /grūdieniņš/ no malas; lai- saprastu līdz galam- vēl nesaprasto.. Loģiski, ka kļūdīsimies jau atkal un- atkal.. kā gan bez tā??    Paldies Tev!

Bet tas- ciest- tas jau ne vienmēr- ne tuvu!!!- nav Kāda diženuma vai ne-diženuma pēc!!! Nu nevaru piekrist M.Šneiderei!!, bet- tā bija Viņas Izvēle un dzīve- Viņas! /dabīgi, ka uzreiz uzpeld tie klasiskie piemēri- Aspazija un tā../  Cilvēks savā sirsniņā ielaiž- Cilvēku, ne to tā domājis, vai nedomājis- bet tā notiek un viss.. Ai, tas IR sarežģīti baigi, reizēm!!! Ir reizes, kad gan jāmāk- viennozīmīgi!- saņemt visu savu varēšanu kulaciņā, un- aiziet /ja tevi, teiksim, pazemo- vienalga- fiziski vai morāli/, bet- katrs gadījums- ir cits!!!.. ir reizes, kad jāpieņem lietas tādas, kādas tās- ir!!! Ne jau kāda cita dēļ, bet- sevis pašas dēļ, lai, kā jau sākumā teicu- tālāk nedzīvotu- bez sirds. Ja esi pārliecināta, ka tas ko dari, ir tas, ko JĀDARA, tev.

Man, Ilon, nē. Varbūt tīri personīga pieredze pateiktajā pavīdēja.
Un cik mēs atzīstam, piekrītam citu domu graudiem, aforismiem, bet daram tāpat savādāk? Mārlijam pateiktais ir Viņa pateiktais. Un te nu jābūt tik ļoti daudz priekšnosacījumiem! Viss itkā pareizi. Bet ne vienmēr un ne visur, tapēc man nelīmējas. Nu es aforismu pateikto, piesaukto vienmēr uzņemu mierīgi, kas pateica - tā ir viņa personīgās dzīves atziņa, ne mana, citu,tas nav likums vai dogma.

Sievietēm Bobu nesaprast

..Starp citu, Horens mani nekad tā īpaši nav saistījis  kā personība, bet izlasot interviju...sapratu, ka viņš tomēr ir diezgan dziļš cilvēks!

Lasot komentārus..paldies par tiem!!...Vēl joprojām domāju...par to, vai vajag ciest?.
.Ienāca prātā Mudīte Šneidere, kam ļoti pāri darīja Harijs Liepiņš...jūs taču arī noteikti kāds esat lasījuši viņas grāmatu...Un viņas izteiktā doma bija apmēram tāda- ka tik diža cilvēka-aktiera  dēļ, kāds bija Harijs Liepiņš...ir vērts visu to izciest, pārdzīvot un piedot...

   Jā, Alise /es par Tevis- 17:11/- jautājums, kā saki Tu: cik dziļi??.. un vēl kas- dažbrīd, to nemaz tā negribot, tā sāpināšana sanāk kā pretsitiens, kkam... jo tad- kad visa tava būtība bļauj: nu nedrīkst būt tā!!!, tad pasaki vārdus, kurus nemūžam neteiktu, ja pašai nesāpētu, tik ļoti... Vai tapa vieglāk??? Ne taču!!! .. bet- izlietu ūdeni tad nesasmelt..
   Un vēl- ir dzīvē brīži, no tādiem pasargāts neesam- neviens!!!- kad jāsaprot- pašai iekš sevis- vai tas, kā dēļ es ciešu un nav viegli- dažubrīd- nemaz, ir šo manu ciešanu vērts?? Ja visa tava būtība saka: ir!- tad jāpieņem lietas tādas, kādas tās ir. Te no malas- nevar- neviens- neko!!!

Nu nezinu, Laima, man gan tajā tekstā viss līmejas kopā , jo saprotu, ka tas nav aicinājums kļūt par mazohistiem, bet vienkārša atskārsme, ka kopā būšana nav nekāda paradīzes svētlaime un, jauši vai nejauši, mēs tiksim kādreiz arī sāpināti. Var jau "rakties dziļāk" - kuru māti nav bērni sāpinājuši, bet vai ir sāpes, ko māte neizturētu savu bērnu dēļ?... Tāpat ar to otru cilvēku...Tādi brīži nav izslēgti, ka sāpēs, tāda ir dzīve, tāpēc tikai SAVA cilvēka dēļ sirds ir gatava šīm sāpēm... "Svešinieka" dēļ mēs to nevarēsim un, ja varēsim - vai to gribam? Tā, vismaz es, šo Boba Mārlija domu sapratu.  

Ko tur iespringt..atnāks tā love ..........tad arī cietīsim !   A moška ..paveiksies ?

Kad šodien paklausījos notikumus Slavajanskā,tur tik tiešām cilvēki izvēlējas šo pēdējo variantu,tikai tagad nevajadzētu sūdzēties un birdināt asaras.Kad izvēle izdarīta,par sekām jāuzņemas  atbildību pašiem.

Jā, Ingrīd, pareiz...un kurš no mums?
Kreatīvais Horens ar saviem uzskatiem, domu, ko arī kāds cits pateicis.
Bet man tai tekstā tik un tā kautkas nelīmējas kopā.

...sāpinām jau katrs kādu savureiz...jautājums tikai- cik dziļi tas skar otru...
Un reizēm tā sāpināšana pat sanāk neapzināti...

.... un- kurš no mums??- esam tas- zelta puteklīšiem aplipušais- kas nesāpina- nevienu???.. varbūt Jums laimējies- būt ar maliņu- zelta, par sevi zinu- ne tuvu!

.... jā. Laikam jau taisnība vien ir. Savādāk- var gadīties- jādzīvo tālāk- bez sirds.

Negribu vairaak ciest....

Taisnība vien ir. Ja negribi tikts sāpināts savās mājās, ja vēlies mājas mieru;- var dzīvot viens.