Jā, Līva, šodien sāku arī otro grāmatu lasīt...

Nākošā grāmata-Polianna jau liela bet to es neesmu lasījusi. Polianna bija radu bērns, ko izmitināja puritāniskā aizspriedumainā vidē...viņa bieži gāja pastaigāties, nokavēja ēdienreizes, par to viņu atstāja bez vakariņām, bet viņa iemācīja saimnieklēdijai cilvēcību, kas pastāv ārpus dresūras,/ tā arī bija tikai ērtībām.../

Tāpēc jau esam meituškas, Naurīt!

Patīk meituškām ..spēlēties !   

Dvēseles spēks nav atkarīgs no cilvēka auguma vai gadiem .
Tas ir patstāvīgs lielums ! : congrats:

ar Poliannas piesitienu sapriecājos  ..nu labi gan , ka alerģija pret zemenēm parādījās, beidzot esmu pamanījusi , ka arī tādi ķirši vispār eksistē

Nuja ... skumšana prasa laiku , bet es esmu pārāk aizņemts  

..Ar to arī Tevi apsveicu!

Es tīri labi arī bez priecāšanās iztieku - neskumstu nemaz  

Kukū, bet tāpēc jau ir jāmācās tā Priecāšanās spēle..priecājies, ka Tev vispār ir ko ēst!!!

Nu , bet ja nekā cita nav - jāēd tie skābie sarūgtinājumi  

..Nu Tu gan gražīgs, kukū!..varbūt vispār tās labāk neēst!?

Tomēr ... negaršo man cidonijas bez cukura , un ar cukuru arī negaršo  

..kukū, un tomēr....Ne jau runa par ""pastāvīgu lidošanu mākoņos'"

Hmmm ... nevar taču visu laiku priecāties , priecāties , priecāties   .. Tā taču var par daudz pārpriecāties  

Jā, Ingrid- jaukā , patiesā..
Tādas arī paliksim- emocionālas, bet ar sirdi dzīvosim!
Esam gan stipras, lai gan varbūt..no malas šķietam- ievainojamas, trauslas./bet tur slēpjas mūsu spēks/...Bet...vienmēr patiesas!!!

Dzīvot ar aprēķinu- to NEVAR iemācīties! Ne vakar, ne šodien, ne- pēc gada. Tas- vai nu dots, vai- nē. Tie, kas dzīvo ar sirdi, māk tikai- TĀ. Jā, var uz laiku vai- pavisam- to aizslēgt- pasaulei, bet- tāpat- to neaizslēgt- sev.
Spēka- neticami daudz!- īstenībā jau ir katrā no mums. Tad, kad jāvar- tam spēkam- rasties. Un tad, kad to, nu to- spēku nupat vajag, tad tie emocionālie bieži vien izrādās savā serdē daudz stiprāki par tiem, otrajiem. Nerakstu no zila gaisa.
Paldies, Alise- kad būšu mājās,  izlasīšu, pēc gadiem n-tajiem, no jauna- "Poliannu". Jo- tieši pateicoties- ierakstam Tavam- manā domu pierakstījumā, vakar, šodien- prieks par to, ka mani kruķi- nevajadzīgi- nobāzti no acīm- nost   Paldies Tev, Alisīt!   Tu neesi šķitums, māns vai nez vēl kas te, bet Tu esi vienmēr- TU

Ai, Igorjok, paldies par virtuālo puķi!!
Priecājos, ka dāvina man ziedu...kaut vai virtuāli!!