..priecāšanās spēle..
6. jūl 2014. 13:07
..Pēc ilgiem laikiem paņēmu šodien Eleonoras Porteres grāmatu"Pollianna"...
paldies Ingridai, pateicoties viņas bloga ierakstam....atcerējos par šo mazo meiteni un viņas spēli....
Lasu un raudu...Ak Dievs, cik daudz spēka tajā mazajā meitenītē...!!
...Un te .... no šīs grāmatas..
..."Jo lielāki sarūgtinājumi, jo sirsnīgāk jācenšas tajos uzmeklēt ko jauku.Un, jo grūtāk ir ko jauku atrast, jo lielāks prieks, ka to atrast ir izdevies...tikai dažreiz tas ir pārāk grūti......!
Atslegas vārdi: doma23287, dzīve38617, prieks125, iekšējais spēks..0
Komentāri (26)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Alise .. 6. jūl 2014. 15:55Jā, Elitai taisnība...esmu par daudz emocionāla!
..Sievietēm taču mūsdienās jādzīvo ar aprēķinu...nevis ar sirdi!
Laikam jau to vairs savā mūžā neiemācīšos!!
Vineta K. 6. jūl 2014. 15:21Parasti,censos,tomer neraudat.Viss ir liktena vara.Varam,tikai izlocities,uz kadu britinu.Bet kam janotiek,tas tapat notiksies.Tapec pilniba piekritu-ja labi grib,var atras ari kautko loti labu,no vissa slikta,kas ar mums reizem notiek..................
Soy P. 6. jūl 2014. 15:07Grūtos brīžos atcerēties Poliannu - tas palīdz.
Elitá K. 6. jūl 2014. 14:31Re TROLLIS ákstás-vienalga shim kam kas sáp....,kam skumji...,bet varbút tomér uzjautrina...noskumoshos...!?? Alise.ljoti emocionáli jútíga esi...tas ir skaisti,sievishkjígi....vien tomér ,,taupi,, mazliet Sevi!
Elita K. 6. jūl 2014. 13:46Es ari shodien raudu brilles D&G, vakar uzsedos virsu!
Guna a. 6. jūl 2014. 13:23Mums jāsaudzē tāds mazs puisītis – Prieciņš, mēs viņu maz pazīstam.
/ Aspazija /
Aspazijas atziņa labi sasaucas ar mazās Poliannas - sirdsgudrību...
- ← Iepriekšējā
- 1
- 2
- Nākamā →