Ingrīda, vaitu to par sevi jebšu no kāda žurnāla.

Beznosacījuma mīlestība ir iespējama tik tad, ja cilvēks spēj atbrīvoties no emocijām, pieņemt otru nevīs tāpēc, ka jūt mīlestību pret kādu , bet tāpēc ka viņs vienkārši ir. Jo piemēram, kurš, tad savās mājās pieņem kaķi aiz mīlestības vien.
Esmu dzirdējusi, ka saka, ka visbīstamākie ir tie cilvēki, kas sevī apslāpē visas emocijas..
Emocijas nekad nevajag sevī turēt, lai kādas tās būtu, bet jāatrod veids kā tās izlaist  laukā. Protams ne jau vēršot visu uz otru, bet kaut vai kaujoties ar spilvenu, sportojot vai kā, bet nekad neturēt sevī, it īpaši negatīvās, jo tās cilvēku saēd..

Jauki, Kaspar, ka Tu spēj saglabāt mieru...Nevajag jau lamāties, bet reizēm vari tomēr mierīgi pateikt, kā Tu pats jūties...ne tikai klusēt.. Pateikt, kas Tev otra cilvēka rīcībā tomēr neapmierina

Man ar bija kakjeniite (palika pie bijushaas, jo redz vinai bija citi plaani nevis braukt piemanim uz UK, kad bushu iekartojies). Tikai manai kakjeniitei nebija taadu augstumu lai netiktu pie taa pie kaa veeleejaas tikt... interesantaakais bija arii tas kad Es savejai pukes uzdavinaaju, kakjeniite taas neaiztika, tikai pasmarzhoja shad tad :D bet vienreiz manejai uzdavinaaja pukes kkaads auns (pieliideejs), nu taam pukjeem bija pipec! :)
ak jaa un Es attieciibaas vienmeer esmu bijis tas mieriigais nosveertais tips, kuru nekas nekaitinaaja un ar visu biju apmierinaats... lai cik divaini tas neizklausitos, tas arii bija viens no iemesliem lai sieviete kashki mekletu, jo redz vinai nepatika ka Es vinu nelamaaju neparko utml.

Drīzāk negribam atzīt, nevis saprast, jo cilvēki ir ļoti prasīgas radības viens pret otru, bet dzīvnieku prasības ir daudz reižu mazākas, tāpēc viņus arī vieglāk iemīlam. Un dzīvnieki nekad nekautrējas izrādīt savu mīlestību un ir tik  atklāti cik vien atklāts dzīvnieks spēj vien būtu, bet cilvēki ir daudz sarežģītāki

..Tieši tā jau arī ir, Andux!..bet negribam mēs to reizēm saprast!!!

Tas ir tikai tad, kad cilvēks no cilvēka gaida vairāk kā no jebkura cita veida dzīvības formas pasaulē. Cilvēks it kā zina uz ko ir spējīgs dzīvnieks un vairāk no viņa negaida, bet no lidzcilvēkiem reizēm gaida aizvien vairāk un vairāk un nekad neapstājas savās gaidās. Un tikai brīdī, kad mēs no otra pārstājam, ko gaidīt, bet pieņemt viņu tāds kāds viņš ir, necenšoties pielīdzināt citiem vai sev, cenšoties vairāk dot kā ņemt var sākt veidoties tādas attiecības starp cilvēkiem.

...Alisīt...nu vai Tu vari kādu pieņemt ar viņa tikumiem un netikumiem...

Labrīt, Alise!   Paldies!   Lai Tev arī jauka diena!
Jā, man arī patika Ingrīdas komentāri, jo viņa vienmēr nesamāksloti un vienmēr pasaka, kā ir..kā jūt ..izlaižot visu caur sevi..   

Labrīt, Lilija!
Man arī patika šī diskusija, jaukie komentāri...man pašai lika aizdomāties..
Katrs ar savu domiņu...Ingridas komentāri, kuros kā vienmēr-klāt daļiņa no sirds!
Jā, es Tev piekrītu, Aka Neko uzlika tādu kā "punktu uz i "..
par to enerģijas apmaiņu Tev 100% taisnība....!
.Lai Tev jauka diena!

Ļoti patika  Tavs blogs, Alis..    Žēl ka nebija iespējas iekļauties diskusijā..
Ako Neko komentārs beigās, kā rezumējums visam, kuram es 100% piekrītu.. Tā jau ir, ka enerģijas apmaiņai ir jābūt, jo nevar visu laiku dot nepapildinoties no otra ..tikai abpusēja mīlestība var pastāvēt ilgu laiku...ja nē, tad tā izkūp un paliek tikai sāpes, vai skumjas..kuras ar laiku arī pāriet.

Aka Neko   

Mīlestība nevar būt nosacījuma....tā vai nu ir vai nav un tā var būt kā pret bērnu,kaķi,suni vai cilvēku.Mīlēt nozīmē DOT .un dot tas ir darbs...Darbs,kuram mēs gatavi atdot sevi pilnībā bez jebkādiem nosacījumiem ,kā māte gatava atdot sevi visu bērnam....,vien ja otrs to atļauj....ja nē un iespēja dot ir liegta var sākties neprāts....ja sevi mīlēt ļauj (pieaudzis un apzināts)tā var būt ne ilga atkarība jo nav iespējams dot nepārtraukti nepapildinoties un tikai pie abpusējas mīlestības tā var pastāvēt neierobežotu laiku jo tur notiek enerģijas apmaiņa    

Kad putni cerēdami peras
Kad augumi tik silti deras
Kad mirklis mūžu neatceras
Es esmu neglābjami dzīvs
                 /Valdis Atāls/
Ingridiņ, nu šie vārdi....
..Tiešām skaisti pie Tevis...!...paldies par bildītēm!!
Un tas jauki, ka ienāci tā....
...visus nosacījumus atstāji aiz durvīm...laternām.......

... mani negaiss, kas sākas, iedzina iekšā, bet- es uztaisīju Tev bildītes- nu tik smuki viss, te, šajā miestā, un viss tas- pie "manas" mājas!!!!

.... nu vot- un tas ir avota ūdens, kkāds pat īpašs ūdens, kas tur tek, jo cilvēki katru dienu- bariem!- nāk tam pakaļ vai piestāj ar velo vai mašīnu, un- paņem.... un tā, pēdējā bildē, ir tā mana māja, un tur, kur tas dzeltenais aizslietnis, vai kas tur, aiz tā ir durvis, pa kurām es tikko ienācu... bez nosacījumiem , jo visi jau saldi čuč... un- mēnesi- neredzēju!!! .. nekas- lampiņu- daudz!!!.. un- vārdi no dziesmiņas, kuru es šodien te, mums pateica visu- priekšā :

Kad putni cerēdami peras
Kad augumi tik silti deras
Kad mirklis mūžu neatceras
Es esmu neglābjami dzīvs
                 /Valdis Atāls/

Kāpēc tā nenotiek divu cilvēku starpā?...kāpēc "piekasāmies" par sīkumiem?..kāpēc nevaram pieņemt otru tādu, kāds viņš ir?...ar visiem "tikumiem un netikumiem"?

Kā tā - nevaram? Varam! Ja vēlamies un sadarbojamies ar Dievu.

...jā, Ingrid, kad jau- tad jau...
Tā ir zīme!!
...paliksim par vilkatēm...uz vienu -šo īpašā pilnmēness- nakti

Alisīt!!!!!!!!!!!!!!!! Kur var tik līdzīgas domas rasties????????????
Es- par pēdējo- Tevis uzrakstīto............
Paliksim par vilkatēm, ok???? un tad.... nu tad- zināsim- ko un kā.................

Paskaties- mūsu rakstītā laikus!!!  .. 2054.. tā ir- zīme!!!! ..

...katrs pilnmēness var būt īpašs, ja ...mēs tā domāsim...
Katrs cilvēks var būt īpašs, ja mēs viņu tā uztversim
..Varam tām domām iedot šovakar "brīvdienu", varbūt...kas top skaidrāks?!

... un tikko sarakstes draugs atrakstīja, ka šonakt esot gaidāms  īpašs pilnmēness- lielāks kā citreiz un sarkanīgā krāsā... man šķiet, ka par vilceni, vai vilkati vai ko tur pārvērtīšos, jo- nupat galvā viss- galīgā putrā.... svētās šausmas, ja cilvēks sāk domāt- par daudz... jāiziet ārā.... nupat- ne tā...