..šovakar aizdomājos!!
Man ir kaķenīte...ar garu spalvu!
Viņa reizēm man iekož, kad nepievēršu vajadzīgo uzmanību.....visās malās spalvas..guļ uz galda, apgāž puķu vāzi, tāpēc varu tās likt tikai "nepieejamā" augstumā...uz palodzēm ari nevaru likt puķes...reizēm ko apgāž un saplēš..
Un vienalga- man viņa ir mīļa..un piedodu visus šos "grēkus"..un nedusmojos .
Kāpēc tā nenotiek divu cilvēku starpā?...kāpēc "piekasāmies" par sīkumiem?..kāpēc nevaram pieņemt otru tādu, kāds viņš ir?...ar visiem "tikumiem un netikumiem"?
Atslegas vārdi: attiecības38715, saskarsme17, beznosacījuma mīlestība0
Alise,es lieliski saprotu tavu domu!
Mīlēt bez nosacījumiem ir grūti.Neapmierinātība var rasties, ja nav apmierinātas emocionālās vajadzības. Tās nav tikai vajadzības pēc mīlestības un pieķeršanās. Kaut arī šis aspekts ir svarīgs, tomēr daudz nozīmīgāks ir fakts, ka mūsu iespaidi un pārdzīvojumi lielā mērā tika ignorēti un noliegti, nevis pieņemti un atzīti. Tas, kurš tevi mīl, tevi mīl tādu, kāds tu esi.
Ar to mēs atšķiras no dzīvniekiem .
Jā, Irina,bet ne jau tā es biju domājusi...
Bet zinu, ka man ir jāpieņem...ka katrs domu uztver savādāk..pēc savas saprašanas...
Un cilvēki man joprojām patīk...ne jau par to ir stāsts..
Jo vairāk iepazīstu Cilvēkus, jo vairāk sāk patikt suņi. Ir tāds sākamais.
Mīlestība vienmēr ir beznosacījumu . Nosacījumi ir darījumiem.
Leonora..., vai tiešām neesi sapratusi, ko es gribēju pateikt?...
Jo ilgāk pasaulē dzīvoju, jo vairāk pārsteigumus man sagādā cilvēki!!!...mjā...
...es personīgi nespēju vīriešus salīdzināt ar mājdzīvnieku mīlestību..atturēšos komentēt un salīdzināt..tikums ir mīlestība starp vīrieti un sievieti, netikums un novirze ar dzīvniekiem-intīmais.
....uzslava no Alisītes....ko tas varētu nozīmēt...
"piekasās" tas , - kam pietrūkst uzmanības/mīļuma...
- kas grib būt galvenais...
..gaidām gan, Mežāzīt!....no otra gaidām, bet reizēm aizmirstam, ka tas OTRS arī gaida...lai panākam solīti pretī!
Man bija tāds runčuks.Tagad ir kaķenīte,kurai vāzes neinteresē.Ļoti dažādi savā būtībā,bet mīļi.No cilvēka tomēr gaidām saprašanu
..Juri,neiet runa par konkrētu cilvēku, bet vispār par situācijām dzīvē!
Bet Tu spried ļoti saprātīgi
....nu ja piekasāmies par sīkumiem,tad Tu nebaidies viņu zaudēt,jo no maziem sīkumiem....izaug lieli sīkumi...
Gribēji teikt - viens pie otra "kasās"
Cilvēku starpā vairāk prasās
Hmmm .... ar ko šāda mīla no apmātības atšķirās ?
..piekrītu, Ingrid, gan Tev...gan Kū..tā ir!!!
Un tas ir tik jauki...
Ļoti patīk, cik forši to pateikusi Kū! - par to, ko izsecina prāts, bet- tā emocionālā sasaiste, tas, ko sajūti, nemākot tam rast nekādus noformulējumus un argumentus, tā vnk liek tam prātam- paiet maliņā; tā ir.. .. un- esmu sapratusi vienu- nu kam pretoties kkam, kam šaustīt sevi lieki, ja jūti- tas Cilvēks šobrīd ir tā ass, ap kuru tava pasaulīte griežas..
Bet- Alisīt!!!
Ja kāds patiešām radis vietu mūsu sirsniņā, tad- taču nepētam un nesijājam vairs neko!!! Sabrūk visi iepriekšējie priekšstati, kāds cilvēks mums patiktos, kādu varētu, ja- satiktu... Un, labi redzot arī tos viņa "netikumus" /gluži tāpat, kā viņš redz mūsējos/- mīlam un viss
Vienu reizi piedotu , desmit reizes .... 101-jā nepiedotu ..
..savsem kukū,
Tev es arī to piedotu