..šovakar aizdomājos!!
Man ir kaķenīte...ar garu spalvu!
Viņa reizēm man iekož, kad nepievēršu vajadzīgo uzmanību.....visās malās spalvas..guļ uz galda, apgāž puķu vāzi, tāpēc varu tās likt tikai "nepieejamā" augstumā...uz palodzēm ari nevaru likt puķes...reizēm ko apgāž un saplēš..
Un vienalga- man viņa ir mīļa..un piedodu visus šos "grēkus"..un nedusmojos .
Kāpēc tā nenotiek divu cilvēku starpā?...kāpēc "piekasāmies" par sīkumiem?..kāpēc nevaram pieņemt otru tādu, kāds viņš ir?...ar visiem "tikumiem un netikumiem"?
Atslegas vārdi: attiecības38715, saskarsme17, beznosacījuma mīlestība0
Hmmm ... tāpēc ka cilvēks apgāzīs puķu vāzi jebkurā augstumā
Lai,miera un saticiba dzivotu,-tad pirms soli sper,ir jazin,cik talu tu iesi,un ko tu gribi,no pretejas puses.Ja tev viss apmierina.Tad ari kaski majas nebus.JA MACESI SAGREMOT,KO VINS TEV TEIKS.JO PAGALE VIENA NEDEG................
nu nezinu...es varu ar visu analītisko prātu izsecināt , ka viņš nebūt nav man piemērotàkais, bet emocionàli pieķeršos vissmalkākam pavedienam , lai nepazaudētu sevī viņu, jo bezgala beznosacījuma Mīla pàr mani nolaidusies...par sīkumiem neko nezinu , par bērnišķīgu neprātu gan