Tas jau ,Kū   nava nekāds pilsētasSPĀ bet lauku saīsinati prastais variants Pa  
Pa mosties
Pa staipies
Pa peldies
Pa airējies
Pa tīri līnīti
Pa cep to
Pa brokasto
Pa sauļojies
Pa pļāpā ar kaimiņieni
Pa snauduļo
Pa otrai reizītei
Pa trešajai
Pa funktierē

Vellos
kauč kā trūkst   Vau   ROMANTIKAS!!!   Un mēnestiņš naktī tik spožš   ar ūdensrozēm baltajām draiskojošššššššššššš

..Jurīt, Tev vienmēr kaut kas rādās...jāiet pie acu ārsta

...man rādās dupsis...vakars taču...

..Ingrid, lasot, ka Tavs Puisis katrā dārzā nočiepis Tev puķīti...lasu un smaidu. ...un atceros, ka tajos tāltālajos gados, kad bija pirmā mīlestība.....es neaizbraucu pie viņa, jo man otrā dienā bija jākārto eksāmens, bet viņš pusnaktī atbrauca pie manis ..100km...ar veselu tulpju pušķi, kuras arī bija saplūcis kādas kaimiņtantes dārzā...Es to arī nekad neaizmirsīšu, lai gan tas cilvēks ...jau ir "citos ganību laukos"
...Jā, un nesen pat man bija romantisks vakars../tas lai paliek pie manis/...
..Tu saki, ka Tev saglabājušies gliemežvāciņi...bet man, lai cik smieklīgi...saglabājusies maza, skaista tukša vīna pudelīte...Tur mēdzu ielikt ziedus../par godu skaistajiem mirkļiem, kuri bija/...
..un arī ar mazu,mazītiņu ...smeldzīti..bet varbūt man to pudelīti izmest???

nez kas uz to romantiku Ako aizvedis???prāts...sirds vai dupsis

Tagad? Es pati, gaidot sev mīļu cilvēku, sadedzu svecītes, aizdedzu Z-svētku lampiņas, kas man vnm pie sienas /brīžam noņemu tikai, lai- aptīrītu/.. uzvelku smukas drēbītes, arī tās, kas atsegsies- vēlāk... jo- to pirmkārt!- jau vajag- man!!!- lai sajustos tā, kā vēlos, un, esmu pārliecināta gan, tas- ne druskas- tai- mūsu kopāsabūšanā- nenotraucēs arī tam otram, iespējams- ne visai- romantiskajam.. gluži- pretēji!!!

Tu pastāstīji par savu romantiskāko tikšanos.
Mana, visromantiskākā, bija pirms gadiem 6-iem laikam, kad gājām- rokrokā- ar Puisi, ar kuru bijām viens otram mīļi, un Viņš, katrā mazdārziņā, kuram pagājām garām, nočiepa man- pa puķei /jā, es arī no sākuma satrūkos, kad Viņš 1.x pārlēca sētiņai pāri- nesmuki taču!!!, bet- lai nu paliek tie "fuj! kā tā var?"/, kļuva- aizvien jautrāk un jautrāk, un- beigās man bija jau vesels klēpis- visvisdažādāko puķīšu!!! Tas BIJA romantiski!!! Un tad, kad pasēdējām kafejnīcā, Viņš, no tās- nogliemežvākotā interjera- izčiepa divus gliemežvāciņus- vienu rozā, otru- bēšu; loģiski, ka man tie glabājas vēl šodien, kad paskatos uz tiem, vnm- ar mazu smeldzīti gan- smaidu... Un- mīlēties pēc tam, pēc tās puķainās pastaigas un gliemežvākiem, abiem 'zaglēniem'- bija- traki romantiski!!!! Jā, to dienu, vakaru, nakti- neaizmirsīšu- nemūžam!!!

Pēdējais. Tie, kas nav dzimuši būt- ciniķi, arī šajā- cinisma laikmetā, nu vnk nekļūs- par tiem!! Man labs draugs šodien skaipā atsūtīja savu bildīti, kur kopā ar savu draugu- kovārnīti... un- tieši tāpēc, ka- ar putniņu sadraudzējies- kļuva man- vēl 22 reizes- mīļāks   /vrb- ne visai izdevies piemērs, toties- svaigs /

Tevis uzrakstītais, Alisīt, man vispirms lika iedomāties ko citu:
kad cilvēks tik atklāti, godīgi "paver sevi vaļā", kā vsp roka kādam var celties, lai iesviestu tajā savu žulti??? Tas tā, ne gluži bloga sakarībā, bet- vispār..

Pret godīgumu- ar godīgumu, vai ne?
Par romantiku attiecībās, kuras skaitāmas jau gados. Pieļauju- VAR tā būt!!! Bet- runāt jau varu tikai no savas pieredzes. Jā, uznāca brīžam, cilvēkam- tam- iekāriens 'sarīkot romantiku'. Bet- to romantiku jau pretī neņēmu- es!! Ne tās sveces, ne ziedus, ne vīnu.. Jo- ja ikdienā izsāpēt licis tik daudz, tad- tā romantika- pārtapa ielāpā, kuru sirds neņem pretī- piesegšanai.. Jā, arī tā mēdz būt. Tam- ko un kā mēs pret otru- ir jāiet kopā- ar tiem smukajiem, ikdienu brīžam pārsitošajiem- romantiskajiem brīžiem.. Es ļoti ticu, ka tā- VAR BŪT, tikai man- tā- nav bijis. Pati vainīga, ko nu tur vairs..
/lai atk nesanāktu palags, nākamo domiņu- rakstīšu- atsevišķi /

Nu gan,uzbužināja  romantiku   Es jau i iztēlojos vakara krēslas apņemto taciņu   uz ezermalu ko, ik pa pusmetriņam, apgaismo mirgojošie jāņtārpiņi.....svecīšu nesteidzīgo liesmiņu skautā laipiņa ar divvietīgu soliņu un kafijas galdiņu ......silto ezera ūdentiņu kurā iegrimstot zūd dienas nogurums tā atraisot dvēselei grožus un ļaujot tai lūkojoties bezgalīgajā debesu jumā kā zvaigžņu rakstiem izšūtajā paklājā ........

...praataa dziesminja->mees staigaajaam pa ziemas daarzu sniegotu...un runaajaam par visu...tikai ne par to, ko Tavaas aciis lasiiju....bet saprast nespeeju...
to dzied viiriesha balss

Mairit, protams, ka romantika saistās ar mīļu cilvēku...
Bet romantika var būt arī vienai....naktī vērojot zvaigznes, klīstot pa apgaismotām ielām...var!! Tika vajag attiecīgo noskaņojumu

Naurīt  

Nezinu,bet man romantika saistās ar mīļu cilvēku.Varbūt citam tā nebūtu romantika,bet man atmiņā uz visu mūžu.

Un to sirsniņ ..ko viņš mīlē .. tai vienmēr romantiskus brīžus sagādās !    

sievieshu zhurnaalos ir relkaamas arii par viirieshu pasaulee lietojamiem siikuminjiem-skuvekliishiem, smarzhaam, putaam-tas-lai sievieteem ieskats par jaunaako-ko savam rupuciitim vareetu uzdaavinaat, kas pashai patiktu?!

Anita, no lasītā mēs taču katra paņemam to, kas mums der.., vai ne?
Un , lai mums tādi negaidīti , neplānoti, patīkami brīži ir biežāk

romatika-katra Rozainaas sajuutas-taas kaa miglinja ieskauj...un izsliid cauri...miera burviiba, cilveeks ir kaa pussapnii...noburts.

kapeec, Tu Anita, Sieviete   buudama, skurinies-vau...kaajas no sunjubuudas araa izbaazusi apautas viirieshu kurpees, katru savaa kraasaa-romantiski?

..durvis atveertas,aizskari veejaa viegli pliivo,juura duuc apakshaa ,gaiss smarzo peec rozeem,speelee pink  floyd - ir saulriets un briinishkiigs klusums..

Kādreiz palasu sieviešu žurnālus un noskurinos - vau, ko tik  visu neliek zem vārda "romantika"...   
Nē, neko daudz mākslīgi tur neuzmeistarosi. Un divreiz vienā upē...
Ir sajūtas, ko gribēdams otrreiz neatsauksi, lai jau viss turpinās - līdz jauniem, galīgi neplānotiem un neiestudētiem brīžiem. Un lai blakus vienmēr ir īstie cilvēki, ar kuriem tos dalīt.

..paldies, Vineta..
Tev arī , lai veicas ikdienas rutīnā piedzīvot romantiskus brīžus