Vecās dzirnas un nenotikusī balle pilī
16. aug 2014. 11:49
Nedaudz paceļoju pa dzimto Latgales pusi. Pilsētās dzīve rit tīri raiti, vismaz pēc veikalu apmeklētāju daudzuma spriežot, bet lauki gaidīt gaida čaklus cilvēkus. Ir iekoptas vietas, bet ir daudz tādu, kur zāle-dadži un usnes pāri galvai.
Stāsts šodien būs par nomaļu vietu netālu no Ludzas un Krievijas robežas- Felicianovu.
Interesantalie apskates objekti(diemzēl uz sabruksanas robežas) ir 2 (manā skatījumā, ja kāds zina vēl, lūdzu pievienoties stāstījumam): muiža un ūdensdzirnavas.
Šī bilde nav mana, autors noradīts pievienotajā neta saitē
Tatad Felicianovas muižas kungu māja:
• Arhitektūras stils: Neogotika
Felicianovas muižas dzīvojamā ēka celta 20. gs. sākumā. Tā ir sarkanu ķieģeļu divu stāvu ēka ar spēcīgi izvirzītiem mezonīniem garenfasādē. Namu būvējis vācu tautības pārstāvis Pļens, kura dzimtai piederēja zemes tagadējā ciemata apkārtnē. Dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvēta - sākumā uzcelts dzīvojamās mājas A spārns, vēlāk pārējā ēkas daļa. Vēlākos gados pārbūves veiktas arī iekšpusē.
• Īpašnieks: Ciblas novada dome
• Apsaimnieko: Ciblas novada dome
Adrese: Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Felicianova
19.gs.sākumā zemi nopirkusi Plenu ģimene, kura arī izveidoja muižu. Šai dzimtai tā pieder līdz 1944.g. Muiža gan veidojusies vairāk kā rūpniecības, nevis lauksaimniecības luzņēmums.
Muižas apbūve kārtota ap apaļo parādes pagalmu. Saglabājusies pils un saimniecības ēka. Dažas saimniecības ēkas celtas pie ceļa uz ūdensdzirnavām.
Kungu māja celta 19. gs. otrajā pusē. Tās iekšējais plānonjums mainīts, sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies.
Pie muižās kungu mājas 19. gs. beigās veidots ainavu parks.
Muižas vārds pirmo reizi minēts 1885.gada „dvēseļu” revīzijas dokumentos.
Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis.
Dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvēta - sākumā uzcelts dzīvojamās mājas A spārns, vēlāk pārējā ēkas daļa. Vēlākos gados pārbūves veiktas arī iekšpusē.
Te ir bildes, ko sabildēju aizvakar: valsts aizsargājams kultūras piemineklis
No publikācijām netā var izsecināt, ka Ciblas novada dome ir rīkojusi vairākas izsoles, lai šo interesanto ēku pārdotu, diemžēl neatradu ziņas, ka kādam tā būtu sķitusi tik pievilcīga, lai iegadatos un atdzīvinatu.
Skats uz fasādi un centrālo ieeju, šur tur logu stikli izbiruši, 1.stāva logi aiznagloti retiem dēļiem. Tā kā durvis ir vaļā, eju iekšā.
Izskatās nemīlīgi, bet kāpnes šķiet gana stipras, kāpju uz 2.stāvu.
Skaistas arkas, pagaidam vel stipras koka kāpnes, bet sienu un griestu krāsojums bēdīgā stāvoklī, ka arī telpas papostītas un piedrazotas.
Daudz kur ir saglabājušās ornamentētas koka divviru durvis.
Vietām jasargās no "vilku bedrēm", t.i. kāpņu laukumam nav margu vai grīdā ir izveidojies caurums...
Daudz telpu un telpiņu, kambarīšu un sienas skapju!
Līdzās dzīvojamai ēkai atrodas 19. gs. 2. pusē celtās Felicianovas dzirnavas. Gan dzirnavas, gan dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvētas. Kopš 1989. gada dzirnavas bija atsākušas darbību un apkalpoja apkārtējos zemniekus.
Šobrīd par to liecina sena cenu lapiņa pie vārtiem, bet vecās dzirnavas ir klusas un pamestas.
Pa labi no kaskādes- veco dzirnavu ēka.
(senie mūri)
Pa logiem ielūkojos, kas ir "lācītim vēderā"...
Jauna HES ēka.
Tilts, pretī ūdenskrātuve.
Felicianovas ūdensdzirnavas – uzceltas 19.gs. un ir pirmās ūdens dzirnavas Ciblas novadā. Tās piederēja vācu izcelsmes muižkungam Pļenam. Felicianovas dzirnavās ražoja dažādas kvalitātes miltus, pārstrādāja vilnu, darbojās gateris;
Blakus vecajām ūdensdzirnavām no 1948. līdz 1950.g. ir uzbūvēta Felicianovas HES. Tika uzstādītas divas vertikālas propellera turbīnas. Kopējā ģeneratoru jauda 750 kW un kritums 6,5 m. Felicianovas HES darbojusies līdz 1960.g. Atjaunota un uzsākusi ražot elektroenerģiju 1993.gada oktobrī.
HES īpašnieks AS Latgales Enerģētika.
Info no:
(Zarāns Alberts Neesam šķirami no savas zemes. - Rīga: Zelta grauds, 2003.- 256.lpp.)
Atslegas vārdi: vēsture2537, kultūra46, ekskursija0
Komentāri (18)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 17. aug 2014. 15:40... paldies .. es jau visu izpētīšu kārtīgi- pirms; nejaušībās- savs jaukums, bet tas, ja zini, kur paliksies pa nakti- atkal dod savu jaukumu- drošībai... un- tā kārtīgi pabraukts pa Latviju- nav ļoti ļoti sen!!! Kad dzīvs bija mans tētis, un arī vēlāk, kad vecaistēvs vēl bija te, mēs katru vasaru paņēmām vienu nedēļu pa Latviju, Lietuvu vai citu kaimiņvalsti... tgd- tās jaukās tradīcijas satrūkušas... jā, gribas ļoti ko tādu!!! Nu nevajag man tunisijas un vēl nez ko tur!!! .. oki!! Jauku pēcpusdienu!! :)
Ineta L. 17. aug 2014. 15:32Ingrid, ir Mazais un Lielais Ludzas ezeri, pie abiem ir arī pilsētas pašvaldības ierīkotas pludmales, pie Mazā-vairāk labiekārtota, a/m stāvlaukumi-bez maksas.
Ingrida X. 17. aug 2014. 15:26... nu vot!!! ierosme- ir!!! Paldies!!! Pie Ludzas ezera nekad nav pat būts- paskatījos kartē- ļoti liels pat!!!... man pašai šķiet, ka nupat atk satvēru vienu pavediena galu.. jāparunājas ar savējiem.. :)
... un- par tām cūcībām, ko atstāj ne jau nu cūciņas, pilnīgi Tev- piekrītu!
Ineta L. 17. aug 2014. 15:08Ingrid, apceļošana Vietas pie ezeriem daudz, bet, ja, vairumā, privatizētas, šur tur par naudu, šur tur bez maksas var atpūsties, maniem radiem arī kāds Ludzas ezera krasts pieder, nav norobežots, tā ka nav tik nepieejamas tās lietas. Pavērojot, kā iet ar to privāto krastu, nebrīnos, ka daudzi ierobežo piebraukšanu šādām teritorijām, jo ir riebīgi ik pārdienas vākt citu atstātās cūcības, ja esi iekopis kādu nelielu gabaliņu krasta līnijas, vedis smiltis, līdzinājis, vairāku gadu garumā pļāvis meldrus, lai kādu gabaliņu atkarotu un izveidotu daudzmaz atpūtai, peldēm derīgu vietu.
Ingrida X. 17. aug 2014. 15:01... nu Tu gan, Ineta!!!- apbrīnojams ir pamatīgums, ar kādu Tu... bet- man patīk!!! .. lasīju un funktierēju- vrb uz Latgali??? baigi sen nav būts tai pusē!!!!, nu nežēlīgi sen!!!- skaitu, bet neatceros- cik gadu atpakaļ pēdējo reizi... un tad, kad būšu mājās, esmu nolēmusi sataisīt vienu tādu kārtīgāku Latvijas apbraucienu .. tur taču tik daudz ezeru!!!, vai visi tie- vēl vietā??; un- vai nav viss saprivatizēts tā, ka klāt- nekur??? Jā, man tieši tos ezerus gribas!!! Ļoti, ļoti!!!
Igates pilij, manā pusē, arī blakus- dzirnavas; ilgu laiku- tās vēl mala, bet- kad dzirnavnieks Jānis, nu tāds- kolosāls pamatīguma un humorīguma apvienojums!- aizgāja saulītē- citā, tad lkm tā lieta- apstājās, bet- tur ir kafejnīca, kur- cauri stikla sienai- to dzirnavu iekšpusi- redz..
Ineta L. 17. aug 2014. 11:55 Nedauz palasījos vietējās pagasta ziņas: Līdz 1866.gadam, kad tika pieņemts Baltijas pagastu likums, aizbildniecību par pagastiem saglabāja muižas.
Tagadējā Ciblas novada teritorijā atradās 11 muižas.
Bijušie muižu centri ir Zvirgzdene, Pušmucova, Eversmuiža, Franapole, Ozupiene, Jasenci, Zabolotje, Felicianova, Mariampole, Ražanova,Lucmuiža.
nr2.pdf
Ritma R. 17. aug 2014. 10:53Tā paiet pasaules godība .. Protams žēl , ka laika zobam tiek atstāts kārtējais vēsturiskais mantojums ..
Ineta L. 17. aug 2014. 00:41Laima Rieksta vakar 23:31
Laimuc, nekas vēl nav nokavēts, sabīdi kontaktus ar zinošo un atstāsti pēcāk
Dzēsts profils
16. aug 2014. 23:31Pag, par to Felicianovu padauz dzirdējusi, jātin atmiņu filma. Katrā ziņā ko interesantu no vispārzināmā. Ek,... kur biji ar šo info, ka pāris
dienas atpakaļ bij kam gudriem, zinošiem uzjautāt.
Ciblā kas, gurinieku nav?
Ineta L. 16. aug 2014. 19:11Juris Putniņš 16:52
Līdzīgs paskats
Vasilijs Pljehovs 17:50
Ka parasti, skumjas pēc aizgajusiem laikiem...
jautrite briga 18:05
Likteņdārs tomēr ir no "citas operas", tā man šķiet.
jautrite b. 16. aug 2014. 18:05un tai pašā laikā ceļam likteņdārzu-ne pēc pašu metiem un projektiem,visai tālu no Rīgas-tātad turp vajadzēs transportu ,ieguldījumi milzīgi -pagaidām.....nu labak neizteikšos-manuprāt mums ir vajadzīgākas lietas -un likteņdārzu varēja ierīkot LIELAJOS kapos,kas arī nolaisti,kaut savulaik bija lieli plāni
Vasilijs P. 16. aug 2014. 17:50Agris-vissu to atceroties,ka vini pa visiem ir nozumejusi vina nelaiki sievinu
Dzēsts profils
16. aug 2014. 16:52neviens nepeerk,jo loti nolaistas un atrestaureet buus loti daargi.
Ineta L. 16. aug 2014. 16:01Tomijs Thom 15:59
Nebija īstais spoku laiks
Dzēsts profils
16. aug 2014. 15:59Kļaiņo pa visadām pamestām muižām... nebij' bail, ka spokosies?
Ineta L. 16. aug 2014. 14:51raimonds varens 13:05
Tik bēdīgi nav ka pēc katastrofas, bet laika zobs dara savu..pa "nemītām takam" zale ātri sazaļo. Senās ēkas prasa lielus līdzekļus un saimniekus ar izdomu. Šajā ziņā pozitīvs piemērs, manāa skatījumā, ir Ēdoles pils
Liiva Liiva 13:43
Kura vietā saskatīji kādu muzeju? Gan muižas ēka, gan kādreiz muižai piederošās dzirnas ir atstātas savā vaļā...
Dzēsts profils
16. aug 2014. 13:43Ko njemies pa muzejiem!....beerniibaa redzeeju koka kastiiti-izraadaas, taja tika Meeriits sviests tirgum. Jaukas taas lietas, ko skaaris kaads Laiks...
raimonds v. 16. aug 2014. 13:05skaisti un tajā pašā laikā skumjš skats uz mūsu dzīvi un nepiepildītām cerībām. Atgādina mazliet Černobiļu, pilsētu Pripjat.