Viens pieskāriens...Pasaule izmainās. Viens skūpsts un tāda sajūta, it kā kļavas lapa kristu zemē, ķerot ikkatru mirkli. Kā iemīlējies eņģelis, kas sēd uz mākoņa maliņas un vēro cilvēciņu, savu cilvēciņu, ko sargāt. Tā ir mīlestība, kas mūsu domas padara gaišākas, skaistākas un vienkārši burvīgas.
Brīdis, kad paskaties otram acīs ir satraucošs. Tajās var redzēt visu viņa pasauli - domas, sapņus, cerības un ilgas. Acis ir dvēseles spogulis, kurās ieskatoties notrīs viss augums. Vairs nespēj domāt. Tas ir mirklis, kad spējam iemīlēties. Un tā pa īstam.
Kļavu lapas rudenī.. Koši sarkanas un dzeltenas. Romantiski! Bet vēl romantiskāk ir justies kā trauslai kļavas lapai, kur brīdis, kad tā lēni virpuļodama, krīt no koku zariem, ir kā mīlestība. Vējš nēsā lapu sev līdzi, to rūpīgi saudzēdams, un lēni un maigi nogulda zemē. Tās ir rūpes, kas sniedz gandarījumu, neļaujot otram cilvēkam pazust. Un tieši rūpes ir iemesls, kāpēc mēs tā pieķeramies otram cilvēkam. Tajā brīdī mēs tiešām jūtamies kādam nozīmīgi..
Migla mūsu ceļā...Kā dūmaka, kas ceļas no kļavu lapu čupas. Kāds to ir aizdedzinājis... Kāds ir vīlies mīlestībā, neradis mierinājumu otra skavās un juties kā eņģelis, kas mīlas dēļ spārnus zaudējis. Skumji! Tāda vilšanās ir kā aukstums, kas ieskauj ķermeni. Skaistās trīsas pārvēršas par drebuļiem, kas spējīgas mūs iznīcināt. Tajā brīdī vienīgā doma, kas šaudās apkārt, izsmej mīlestību - nodevīgo mīlestību, kas atnesusi vien ciešanas, sāpes un neticību. Tikai reti kurš vairs spēj piecelties, justies kā tā krītošā kļavu lapa, kuru vējš lolo, un spēt atkal mīlēt.
Mīlam.....!. Un tās ir patiesas jūtas, savtība pārvēršas  rūpēs par otru cilvēku, mīlam tajā brīdī no visas sirds. Ir tik patīkami ielūkoties acīs, kas ir kā atvērta grāmata.. Nosarkt... Notrīsēt... Būt kā kļavai, kas liesmo, satiekot cilvēku, kura dēļ esi gatavs pat savu dzīvību atdot. Nesavtīga mīlestība.. Tikai tāda dod mierinājumu un ļauj vienkārši pasmaidīt, ļauj būt kā taurenītim, kas lido no zieda uz ziedu, bet vienmēr ir laimīgs.
Mīlestība ir kā virpulis..Kur vien skatāmies var atrast mīlestību. Tikai katram tā ir citādāka, katram īpaša. Vienam tas ir vienkāršs 10 latviešu valodā, citam pirmais skūpsts, pirmie pieskārieni, pirmās trīsas - pirmā mīlestība. Vienīgi jāapjauš, kura ir īsta mīlestība, bet kura - aizraušanās. Vai liesmoji kā kļavas lapa un juties kā taurenītis.. Tomēr visi mirkļi ir īpaši un atmiņās paturami... Jo tieši mīlestība spēj mūs darīt laimīgus..un justies kā krītošai kļavas lapai.../aut.nez./