Nezinu , Andri , vai mīlestība spēj visas lietas labot , vērst par labu . Domāju , ka tad abām pusēm jābūt tādā pašā izpratnē par lietām. Dzīve ( ilgtermiņā ) tomēr rāda , ka viens vai otrs to izpratnes vai izturētības deķīti velk savā virzienā. Cilvēki vien esam - ar savu ego .

Mēs nevaram būt citādāki nekā esam : ja esam godkārīgi , tad tādi arī esam, bet to nevajag uzspiest otram. Kamēr tas nenotiek , viss ir kārtībā . Tomēr - nevajadzētu otram pārmest , ka viņš savā būtībā nav tāds , kāds esi pats . Ja nevari to pieņemt , ar to samierināties  ,    tad katram jāiet savs ceļš..

      ...godkārība...godkārība - kā stimuls, kā motivācija...vienmēr, visur būt pirmajam, labākajam, gudrākajam utt.  
       Jekurā situācijā tas PIRMAIS var būt tikai viens, bet ko tad lai dara tie pārējie, kuri nav tie pirmie, labākie ? Jāiet kārties, vai varbūt labāk slīcināties? Jāatceras, ka šajā dzīvē ir katram sava karma, savs dzīves scenārijs, kurā šo karmu jāatstrādā.                                        Savukārt spējas, talanti, kas ir doti, tas ir nevis lai padižotos līdzcilvēku priekšā, bet jebkuras spējas, talanti arī iespējas, kas mums ir doti šajā dzīvē, ir kā DIENESTA LIETOŠANAS INSTRUMENTS   lai atstrādātu savu karmu. Savukārt - ja šis  instruments  tiek izmantots ne tā kā paredzēts, tad tas agri vai vēlu tiek atņemts...
    ...par to vai saderam kopā - vienīgais kritērijs ir MĪLESTĪBA . Pārfrazējot vienu diezgan populāru frāzi, teikšu: Ja nav mīlestība, tad nav attiecības (es ar to domāju pāra attiecības).

Godkārība -- viens no cilvēka izaugsmes veicinātājiem.
Nav godkāres -- kaunies notās -- vēlies būt kā visi?
Tā tava problēma -- paliec pelēcība!

Ja kads ko nesaprot,lai iet pie kaiminiem

"Par spozmi tomér neshaubos"....... párliecináti EGOISTI ir Údensvíri.....Visi ir godkárígi,bet tiem,kuriem godkáres par daudz-par maz pashpietiekamíbas......

Neviens liegt nevar-
   Tas ir tiesa ,
     Bet kādam šķiet -
          Tas pārāk maz ;
                Ir jāspīdot gan dien '',
                   Gan nakt ''
             Un tad vēl diez'' vai gana būšot...
            

Ta jau sini dzive notiek.Kadam,viss,bet kadam mazumins.Nu nesam lidzigi mes viens otram.........

Kas liegt var Saulītei
Tev būt
Tā siltiem stariem
aplaimojot zemi
Un ja ar suns kāds
ceļa malā rej
Tas tikai vēstnesis
Re:  Saulīte jau
atkal debess jumā    

Jā, mūsu atrašanās šeit uz zemes ir brīnums .

Tak visi mēs te, kā vējā plīvojam- te tur- te šur, un beigās nezin kur...

Jauka vēlme....

Un tomēr - es gribu būt pati :
       Kā saules stariņš pelēkās debesīs ,
           Kā mākoņa ēniņa rozes gurdumam  ,
              Kā silts vārds pasaules troksnī ,
                Kā maigs pieskāriens mīļotā plecam...
                     ....................................

Kāds senatnīgais–pagājšgada dzejs   Skaidrītei 11.15

Tā  dvēselītes skola   pasaule  šī   mazā
Tu tikai auklīte kas  skolā šajā  viņu  ved              
Caur tavām acīm  mazā  asaras lej rūgtas
Ar  tavām acīm  viņa   bezbēdīgi   smej

Ar tevi viņa  pavasarim cauri skrēja
Ar tevi brida sapņiem  pilnā  vasarā
Tā tevi stalti veda pretī rudens vējiem
Un  kūleņojās  ziemas sniegu  kupenās

Nu  ceļu putekļos  tā   palikusi  raupja
Vairs  padebešos sapņu spārni  neuznes
Tā skumji smej caur baltiem palagiem– kā sniegiem                      
Līdz  tālā ceļa  atvadām skan pēdējais vēl
Viņas skolas   baznīctorņa   zvans......

Ne būt - nē...Nav tikai vēja plūsma ...Vējš atnes arī sēkliņu,kur veidojas dzinums,jauna dzīvībiņa,par ko ir rūpes un raizes...Turpinās dzīve,turpinās domu apmaiņa,turpinās interese.

Melnas melnas visas manas bantes
Melns ir viss ko zī mē ju
Lietutiņš nolīs uzspīdēs Saulīte
Varvīknes krāsas visu pār krā sos

Tā tiešām mirāža -
     Kā visa mana dzīve ;
       Kad manis nebūs ,
           Kādu brīdi viļņos  jautājums :
               '' Vai bija .... nebija ....
                   Vai vispār bija ...

          Tā notiek ... notiks -
             Gan ar mani ,
                Gan ar citiem ,
                    Jo mūsu dzīve tikai vēja pūsma ,
                        Kas atskrien .... paviļņo ... un projām aizsteidzas ....

                     Tik paliek jautājums :
                         Vai bija ...
                            Varbūt nebija ...
              

Piekrītu otrajam dzejjjjss pantam...

... bet Tev tā sajūtu padrukāšana izdodas smuki!!
10:49- pārlasīju divreiz..

Atvainojos...es nefilozofēju   vien padrukāju sajūtas kas, uz doto brīdi, vārdos pārvēršas