Puķojamies...jūnijā..ap un pa saulgriežiem

24. jūn 2015. 12:19

   Kaut ko skaistu un puķainu nolēmu nosūtīt "jāņabērniem", lai nav kašķīgs prāts!
   Vienk. mani bilžuki, ne ar kameru, parastu Nokia uzknipsēti mirkļi
  (Ha-ha- tikki attapos, ka mobilajam skaņa izslēgta un daži neatbildēti zvani )
  


Kāda Annas Sakses skumjā pasaka "Peonija"  
"Peonija jau taisījās iziet tautās, kad nomira māte, novēlēdama vecākās meitas gādībā sešas galvas prāvo bērnu bariņu. Ko tagad darīt, kā būt? Mīlestība vēlēja steigties pie Simeona, sava izredzētā, bet solījums un rūpes par mazākajiem brāļiem un māsām kā ciešs valgs turēja pie tēva būdiņas. Vai nu Simeons nesapratīs?
       Pacieties pāris gadiņu, tad māsa nāks tavos gados un gādās par mazākajiem, Peonijai teica tēvs, un viņa piekrita. Bet, kad māsa bija pieaugusi, tai gadījās drošs ņēmējs, un viņa tik ļoti raudāja un lūdzās Peoniju, lai neizpostot viņas laimi, līdz Peo- nija piekrita atlikt savas kāzas vēl pāris gadiņu.
       Tie daži gadi aizlidos kā uz putna spārniem, un mūsu mīlestību būs pārbaudījis nepielūdzamais laiks, Peonija mierināja Simeonu.
       Kad jāgaida, jāgaida, teica Simeons. Bet viņa tēvs un māte nebija ar mieru, ka vecākais dēls dzīvo neprecējies, un izdzina viņu no mājām.
      Tā Simeons aizgāja pasaulē, norunādams ar Peoniju, ka pēc diviem gadiem atsūtīs pasta balodi pēc ziņas, vai nu viņš var nākt.
      Aizritēja viens gads, aizritēja otrs. Atlidoja balodis ar Simeona vēstuli un baltu svešzemes ziedu knābī.
       Paldies, mans mīļais draugs, Peonija rakstīja Simeonam. Es redzu, ka tu par mani esi domājis. Arī es šos gadus domāju par tevi, bet tā nu ir iznācis, ka mums jāgaida vēl divi gadi, kamēr paaugsies mans brālis.
      Bet, kad brālis pieauga, viņam gadījās tik izdevīga iegātņu vieta, ka to nu nekādi nedrīkstēja palaist garām.
      Un atkal Peonija sūtīja Simeonam ziņu, ka jāgaida vēl divi gadi. Kad tie bija pagājuši, Peonija tomēr netika projām, jo vidējai māsai nebija pacietības gaidīt kaut vienu dienu uz savām kāzām.
       Es braukšu pāri jūrai laimi meklēt, rakstīja Simeons. Un pasaki man ko lai atvedu tev kā līgavas dāvanu?
       Atved man puķi, ko iestādīt dārziņā, atbildēja Peonija, jo viņa neticēja, ka Simeons tālajās zemēs iedzīvosies bagātībā un varēs atvest zeltus un sudrabus.
      Gadi jau lido kā uz putna spārniem Pēc diviem gadiem Simeons atkal apjautājās, vai Peonija nu varēšot slēgt ar viņu mūža derību. Nē, Peonija lika pateikt, vēl viņiem jāgaidot divi gadi, jo nule pieaugušais brālis sailgojies redzēt pasauli un mājās neesot noturams. Un nu jau vairs jāizaudzina tikai pastarītes, tad jau gan, tad viņa ar Simeonu varēšot uzsākt savu dzīvi.
      Vai gan Peonija varēja paredzēt, ka ļauna slimība novedīs kapā māsu, to, kura pirmā apprecējās, un nu atstāja bāreņos trīs mazus bērniņus? Kas tos auklēs, kas apkops, ja svainis visu dienu uz lauka ar un sēj? Kā lai Peonija atsakās tos pieņemt savā paspārnē, ja tēvs solās vest uz mežu un atstāt pie vilkiem?
      Un atkal Peonija sūtīja ziņu savam draugam, lai vēl nebraucot, kamēr svainis dabūšot jaunu sievu un paņemšot bērnus atpakaļ pie sevis.
      Pagāja sēru laiks, svainis noprecēja jaunu sievu, bet tā ne dzirdēt negribēja, ka viņai būtu jāaudzina sveši bērni. Diezgan būšot ar saviem ko noņemties, kad tie sākšot nākt.
      Nez vai tālāk vairs Peonija ar Simeonu skaitīja gadus, kas vēl atlikuši līdz viņu kāzām. Kad paaugās pieņemtie bērni, Peonijai bija jāiet auklēt jaunāko brāļu un māsu bērnus. Gadi skrēja kā strauji kumeļi, darbs salieca Peonijas augumu, rūpes un ilgas izbalināja matus. Un, kad viņa nevienam vairs nebija vajadzīga, visi viņas auklējumi aizmirsa ceļu uz nabadzīgo būdiņu, kur dzīvoja vientuļa vecenīte. Uz kū- jiņas atspiezdamās, viņa katru rītu aiztipināja līdz vārtiem un ilgi stāvēja pie tiem un gaidīja atlidojam balodi, lai iedotu tam vēstulīti, kurā ar trīcošu roku bija ierakstījusi dažus vārdus: Es gaidu tevi, mans mīļaisl
      Kad balodis aiznesa vēstuli, Peonija sāka posties uz kāzām. Viņa uzvilka savu jaunībā šūto līgavas tērpu, uzlika galvā miršu vainadziņu un tāda augu dienu stāvēja pie vārtiem. Garāmgājēji rādīja uz viņu ar pirkstiem un smējās: Re, vecā Pujene laikam sajukusi prātā.
      Nenāca tas, ko viņa visu mūžu bija gaidījusi. Nenāca arī tie, ko viņa bija auklējusi. Atnāca nelūgtā un negribētā viešņa tā, kas staigā ar izkapti pār plecu, un pamāja Peonijai ar kaulaino roku.
       Ei tu, ģindene, vai tiešām arī tu nevari uz dažiem gadiem atlikt manu nāves dienu, kā es esmu atlikusi savu kāzu dienu? Peonija sāka kaulēties ar Nāvi.
       Mani spriedumi nav atceļami un pārsūdzami. Nevienam es neprasu, kas tu esi ubags vai karalis. Kad pienāk manis noliktais brīdis, es pamāju ar roku un nav tāda, kas man neklausītu, atbildēja nežēlīgā Nāve.
      Sveši ļaudis aiznesa Peoniju uz kapiem, uzbēra dzeltenu smilšu kopiņu. Un, kad tie bija aizgājuši, kāds šajā pusē neredzēts vīrs, tāds kā ārzemnieks, steidzās uz kapsētu, pārkāpa pār valni un uzmeklējatikko aizbērto kapu.
       Tad te nu mēs satiekamies, mana Peonija, svešais vīrs runāja, it kā tā, kas gulēja zem smiltīm, viņu dzirdētu. Un es tā steidzos, braucu ar kuģiem pār jūrām, jāju uz kamieļiem pār tuksnešiem, bridu pa slīkšņām, lai ātrāk nok|ūtu pie tevis. Jo es vedu tev puķi, kura nosaukta tavā vārdā un kuras smarža ir saldi rūgta kā mūsu mīlestība.
      Un noliecies viņš iestādīja uz kapa saknīti, ko bija atvedis no svešām zemēm.
      Kad Peonijas radi uzzināja, ka uz viņas kapa uzziedējusi skaista, nekur apkārtnē neredzēta puķe, tie steidzās uz kapsētu un izraka katrs pa saknītei, lai iestādītu savā dārzā, teikdami:
       Tas mums būs par piemiņu no vecās Peonijas.
"
http://mreadz.com/new/index.php?id=86442&pages=31



  Mans darinātais peoniju vainags, vēl arvien ir svaigs un smaržooo!!!!

Atslegas vārdi: foto332, pasaka1, peonija0, Sakse0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (18)

Ineta L. 24. jūn 2015. 16:26

laikam reklāmrakstītājs būs ticis kādā tautisko tradīciju sabiedrībā. Lielākai daļai tās ir tikai hobijs, i dziesmas, i dejas, i jāņošanās/līgošana.

max m. 24. jūn 2015. 16:21

Vakar vél lasiju,vienà fr. reklàmas celvedii par Latviju  
Bet..citàdi jau slavéja.Teica arii,ka dievturibai esot vél dzilas saknes,tautiskas dziesmas protot,svinot Jànus un shupojoties shûpolés . Esot mazliet liidziigi Keltu druiidiem .

Ineta L. 24. jūn 2015. 16:04

Nav jau tie latvji tādi izrijēji, nepārspīlē

max m. 24. jūn 2015. 15:55

es rékinàju latvjos,nevis frankos,domàju,ka latvjiem tà tik vien bûs ...

Ineta L. 24. jūn 2015. 15:46

max, vairāk, vairāk, pareizini ar 2

Ineta L. 24. jūn 2015. 15:45

Katram savi mīluļi, i ziedos , i teikās ir dažādība, tas labi, jo vairāk dažādas gaumes, jo vairāk dažādības

max m. 24. jūn 2015. 15:45

Gundars es,vakar ..4 sardelites bij nofochéjis,bet Tev vismaz uz 10 personàm ! Uzminéju ?

max m. 24. jūn 2015. 15:43

Paskumja pasaka,par izpalidzigo peoni ,bet toties Tavas bildes forshas . Zupiite un shashliks namma bedovaja !

Anita L. 24. jūn 2015. 15:42

Patīk Sakses pasakas par ziediem !     Peonijas gan ne pārāk .....

Ineta L. 24. jūn 2015. 14:33

skaistas

Ineta L. 24. jūn 2015. 14:33

Guna anuG 14:28
Jā, tā netveramā smarža... interesantākais, ka šo smaržu no peonijām nevar iegūt prriekš kosmētikas līdzekļiem, viņa ir nenotverama.

Tev arī sakstas, tādas izskatās baltākas, man tādas nav. Man šāds viens krūms ar rozā cakiņu viducī, šopavasar jau mazliet padalījos.

Guna a. 24. jūn 2015. 14:28

Inet , manas favorītes ir - Baltās Peonijas !    
Tavējām viducītis tuč rozā iekrāsots , manējām - viegli gaišzaļš ..., dienā it kā  nesmaržo ..., toties vakarā - tik maiga smarža atraisās -  netverama ! nojaušama ...

Ineta L. 24. jūn 2015. 14:22

Guna anuG 14:18
Tieši tā, man arī atmiņas par bērnības laiku laukos pie babiņas un dzeda, kad pavasarī pirmos sārtos asniņus apravējām! Nav pārstājušas patikt, ir puķu karalienes, ir, un labākais, ka nav izlutinātas, karaliski aug un plešas savā troņa vietā

Guna a. 24. jūn 2015. 14:18

Skaista pasaka ...,   bilžuki ...
Man ar gadiem kkā arvien vairāk sāk iepatikties Peonijas - manas babiņas , savulaik , puķu karalienes bija kuras !  

Ineta L. 24. jūn 2015. 14:13

Agrās tumšās nesmaržo, vēlais tumšais krūms man tikai viens, tas pats vēl pumpuros bija. Nezinu, vai var par uzbāzīgu uzskatīt to smaržu, laikam no katra jūtīguma atkarīgs. Man ļoti patīk gan smarža, gan izskats, ir baltās, dažādu toņu rozā un tumšās fuksiju. Dzelteno un karmīnsarkano nav,- īpatnējāki toņi ir koku/krūmu peonijām.

Dzēsts profils 24. jūn 2015. 14:09

ko tik tā peonija nedara-visu tāpat kā Jānis!...man ir Tumšsarkanas, Rozā, Gaišrozā un Baltas...gaišrozā smarža-visdievīgākā!-visusbāzīgākā smaržas ziņā-rozā!!!!-tumšās-viegli smaržo-vairāk krāsa...! bet baltās-nu jā...itkā-nekādas pat-bet skaistas.

Ineta L. 24. jūn 2015. 12:54

Tiem, kas lasa horoskopus
"Peonija13.11. - 22.11.
Īss mūžs ziedam – peonijai. Bet cilvēkam- Peonijai par savu veselību nav jāuztraucas. Izturēs visu – tikai ievērojot saprāta robežas darbā. Viņai vajadzētu būt savaldīgākai un mazāk stāstīt par saviem plāniem. Raksturs piekāpīgs, patīk ilgi un auglīgi strādāt. Reizēm apkārtējie vienkārši apbrīno viņas izturību, izveicību. Šajā zīmē dzimuši daudzi sportisti, bet tie, kas nenodarbojas ar sportu profesionālā līmenī, obligāti uztur sevi labā formā – nodarbojoties ar dažādiem sporta veidiem.
"
http://ehoroskopi.lv/ziedu-horoskops/
"No 13. līdz 22. novembrim dzimušie ir ūdens stihijas Skorpioni un viņu zieds ir Peonija.
Peonija ir sabiedriska, aktīva un saimnieciska. Patīk, ja pievērš uzmanību un izsaka komplimentus. Labprāt organizē un vada dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Dažkārt mēdz iekarst un iesaistīties strīdos. Citi Peoniju apbrīno par viņas izturību. Viņai svarīgi, lai līdzās būtu ģimene, kas to atbalsta un uzmundrina, kad spēki sāk izsīkt. Labprāt ceļo, izzina citu tautu kultūru un tradīcijas. Daudzi šā tipa cilvēki aktīvi nodarbojas ar sportu un rūpējas par veselību un sava ķermeņa labsajūtu.
"
http://www.la.lv/starp-freziju-orhideju-un-peoniju
-ziedu-horoskops-skorpioniem/

Ineta L. 24. jūn 2015. 12:32

Lai labāka dūša jāņotiājiem, stiprini ne tikai garu, bet arī miesu
Katram pēc vajadzībām!


(alus vārdzējiem...ar rudzupuķu lasīšanu svešos laukos uzmanīgi, lauki migloti, mani draugi izdzina no lauka ārā, lai nenoindējos, šīs lasītas nemiglotā pļavā)


(soļanka vēderpriekiem)


(ja nu vakar tā par maz ieēsts )

Autorizācija

Ienākt