Vairs nevēlos dejot tango
Un nevēlos vairs itin neko.
Tikai vēlos vēl reizi dzirdēt
To melodiju visskaistāko.
Es sāpes zem akmens slēpšu
Un atvadu runu tām teikšu,
Lai pazūd pazemes ellē
Un virspusē nenāk nekad.
Es nevēlos dejot tango
Un tevi es nevēlos vairs.
Tikai vēlos vēl reizi mīlēt
Un patiesi mīlēta būt.
Aiz apvāršņa saule jau riet
Un atmiņas arī jau gaist.
Skan klusa nakts melodija
Tā gaišām domām ļauj plaukt.
Es reiz dejošu atkal tango
Un piekļaušos cieši tev klāt.
Tu nebūsi tas, kurš reiz bija,
Bet melodija skanēs tā pat.
/Zina Budaha/